Grieķiem nāksies savilkt jostas
Grieķijas valdība vakar vienojusies par jauniem taupības pasākumiem, kas došot 4,8 miljardus eiro lielu ekonomiju valsts budžetā un ļaus tā deficītu samazināt no 12,7 līdz 8,7 procentiem.
Tagad Grieķija cer uz Eiropas Savienības un starptautisko aizdevēju pretimnākšanu, taču valdībai jāgatavojas arī ievērojamiem protestiem pašu valstī, jo vairākas arodbiedrības paziņojušas, ka nesamierināsies ar iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanu.
Reuters vēsta, ka jau vakar – laikā, kad vēl notika valdības sēde – aptuveni
500 pensionāru devās protesta gājienā uz finanšu ministrijas ēku, bet valsts iestāžu ierēdņi, uz kuriem jaunie taupības pasākumi attieksies ļoti tieši, gatavojās piketiem pie savu iestāžu durvīm. Jau otro dienu streikoja Atēnu taksisti, nākamās nedēļas sākumā darbā neizies nodokļu inspektori, bet 16. martā streiku izsludinājusi arodbiedrība ADEDY, kas pārstāv ierēdņu intereses.
Jaunais Grieķijas valdības plāns, par kura nenovēršamību jau otrdien brīdināja premjers George Papandreu, cita starpā paredz no 19 līdz 21% paaugstināt pievienotās vērtības nodokli, iesaldēt sabiedriskajā sektorā strādājošo pensijas un par 30% samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo prēmijas. Parasti tās tiek izmaksātas uz Lieldienām, Ziemassvētkiem un pirms atvaļinājuma un līdzinās divām vidējām mēnešalgām. Šādā veidā Grieķijas valdība cer panākt, ka budžeta izdevumi mazinās par 2,4 miljardiem eiro un par tikpat lielu summu pieaug ieņēmumi. Reuters aptaujātie ekonomikas speciālisti gan bijuši diezgan pesimistiski, uzskatot, ka Grieķijai diez vai izdosies gada laikā samazināt budžeta deficītu līdz plānotajiem 8,7%. Tikai 18 no 47 aptaujātiem ekspertiem uzskatījuši, ka tas ir iespējams, bet pārējie domā, ka valdībai izdosies tikai nedaudz uzlabot situāciju.
Dienu iepriekš, uzstājoties valdošās sociālistu partijas (PASOK) sanāksmē, G. Papandreu tieši brīdināja, ka situācija finanšu jomā līdzinās karam. "Šodien mums ir jāpieņem stingri un skarbi lēmumi, kuri daudzos gadījumos ir negodīgi. Taču tā nav izvēle, tā ir nepieciešamība. Mēs nedrīkstam ļaut valstij nogrimt, lai kāda arī būtu [šo lēmumu] pagaidu cena un reakcija," viņa sacīto citē Reuters. Gan G. Papandreu, gan Grieķijas finanšu ministrs George Papakonstantino norādījis, ka Grieķijai ir jāatgūst starptautisko aizdevēju uzticība, lai valstij būtu iespējams aizņemties naudu ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem tā tiek aizdota lielākajai daļai ES valstu. AP vēsta, ka šogad Grieķija plānojot aizņemties 54 miljardus eiro.
G. Papakonstantino arī norādījis, ka Atēnām ļoti svarīga ir Briseles nekavējoša reakcija uz pieņemto taupības plānu. Jau rīt Grieķijas premjers dosies uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Gaidāms, ka šo sarunu laikā tiks apspriesta iespējama ES finanšu palīdzība Grieķijai, par kuru mediji baumo aizvien biežāk un biežāk, vēsta BBC. Par to, ka šāds plāns eksistē, netieši liecina lielākās eiroparlamentāriešu daļas skeptiskā attieksme pret sociālistu frakcijas ierosināto Eirozonas glābšanas fonda izveidi – domājams, ka jauna mehānisma vietā tiks pieņemts lēmums sniegt Grieķijai vienreizēju palīdzību. Sociālistu līderis Eiroparlamentā, bijušais Dānijas premjers Pols Nīrups Rasmusens gan uzskata, ka tas var neglābt situāciju, jo pašreizējā krīze skaidri pierādījusi, ka ES trūkst solidaritātes mehānisma. Turklāt sociālistu ierosinātais fonds, kuru varētu izveidot Eiropas investīciju bankas paspārnē, varētu "iegrožot spekulantus, kuri kā siseņu bari spieto no vienas valsts uz otru", P. N. Rasmusena sacīto citē Reuters.