Kremlis cer uz labām attiecībām ar Londonu

© SCANPIX

Kremlis piektdien pauda cerību, ka Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) nesabojās abu valstu attiecībās, kā arī uzsvēra, ka spēcīga un paredzama ES ir Krievijas interesēs.

Krievijas prezidents Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteica cerību, ka referenduma iznākuma dēļ Krievijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības necietīs.

"Mums ir ļoti sarežģīta vēsture (...) divpusējās attiecībās. Mēs nevaram vienmēr teikt, ka mūsu britu partneri ir gatavi komunicēt un sadarboties," Peskovs paziņoja žurnālistiem.

"Mēs ceram, ka jaunajā realitātē virsroku gūs izpratne par nepieciešamību veidot labas attiecības," viņš piebilda.

Lielbritānijas attiecības ar Krieviju pēdējā laikā nav bijušas labas, īpaši tās pasliktinājās pēc tam, kad Londonā 2006.gadā ar radioaktīvo poloniju tika noindēts Kremļa kritiķis Aleksandra Ļitviņenko.

Putins britu referenduma rezultātu vēl nav komentējis.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka referenduma rezultāts "norāda uz nopietnām pretrunām Eiropas Savienībā.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins pauda viedokli, ka bez Lielbritānijas ES būs grūtāk saglabāt pret Krieviju noteiktās sankcijas.

"Bez Lielbritānijas neviens tik stipri necīnīsies par ES sankcijām pret mums," viņš rakstīja mikroblogu vietnē "Twitter".

Peskovs tomēr nelika saprast, ka Maskava būtu iepriecināta par referenduma iznākumu.

""Brexit" jautājums ir Lielbritānijas iekšējā lieta un jautājums par tās attiecībās ar ES," viņš paziņoja.

"ES ir ļoti nozīmīgs Krievijas tirdzniecības, ekonomiskais un investīciju partneris, un Maskava, protams, ir ieinteresēta, lai ES joprojām ir liela ekonomiska lielvara, kas ir plaukstoša, stabila un paredzama," norādīja Peskovs.

Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48,1% dalībnieku.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais