Itālijas protesta kustība soli tuvāk varai
Itāliešu komiķa Bepes Griljo pirms septiņiem gadiem nodibinātā Piecu zvaigžņu kustība (5SM) nule kā notikušajās municipālajās vēlēšanās apliecinājusi sevi kā vērā ņemamu spēku, ar kuru politiskajiem konkurentiem nāksies rēķināties pirms 2018. gada parlamenta vēlēšanām.
Pats B. Griljo aktīvi ar politiku vairs nenodarbojas, taču viņam izdevies izaudzināt jaunu sekotāju paaudzi, un divas no tās pārstāvēm - Virdžīnija Radži un Kjāra Apendino - pēc svētdien notikušajām vēlēšanām kļuvušas attiecīgi par Romas un Turīnas mēriem.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka 5SM kandidātu uzvara Itālijas lielākajās pilsētās ir spēcīgs trieciens premjerministram Mateo Renci un viņa kreisi centriskajai Demokrātiskajai partijai (PD). «Tā, protams, ir sakāve. Zaudējumi Romā un Turīnā ir sāpīgi,» vakar sarunā ar La Stampa atzinis partijas prezidents Mateo Orfini, piebilstot, ka PD vadība piektdien pulcēsies, lai analizētu municipālo vēlēšanu rezultātus.
M. Renci ir uzsvēris, ka šīm vēlēšanām un to rezultātiem neesot nekādas saistības ar viņa valdības stabilitāti. Taču, kā norāda AFP, premjers no tām norobežojies vien pēc 5. jūnijā notikušās balsošanas pirmās kārtas, kurā PD rezultāti nebija īpaši spoži. Grūti pasacīt, vai tā vēlējies viņš pats, vai arī M. Renci par nozīmīgu palīgu vairs nav uzskatījuši partijas kandidāti, taču Boloņas universitātes politologs Pjero Injaci norādījis, ka šāda rīcība ir neparasta, jo partiju līderi vēlēšanu laikā mēdz būt krietni aktīvāki. Ļoti iespējams, ka M. Renci rīcība ir saistīta ar faktisko šķelšanos partijas rindās - ne visi tās biedri atbalsta premjera rosināto konstitucionālo reformu, par kuru itāliešiem oktobrī būs jābalso referendumā. M. Renci reformu pasludinājis par savu galveno mērķi, taču pašlaik šķiet, ka tā tautas balsojumā varētu negūt vajadzīgo atbalstu.
Tikmēr 5SM, kuru Itālijā inerces pēc joprojām mēdz uzskatīt par nenopietnu joku plēsēju partiju (2013. gada parlamenta vēlēšanās kustības iegūtos 25% balsu daudzi mediji joprojām sauc par «muļķīgu pārpratumu»), pierādījusi, ka ar to nāksies rēķināties. «Pašlaik mēs novērojam Piecu zvaigžņu kustības evolūciju - no protestētāju apvienības, kuru veido ap harismātisku līderi sapulcējušies sekotāji, tā veidojas par īstu partiju ar savu iekšējo struktūru,» intervijā Reuters norādījis Romas LUISS universitātes politologs Rafaels de Muči. Sākotnēji 5SM galvenais uzdevums, šķiet, bija pēc iespējas vairāk šokēt publiku, uzsverot to, ka kustība nelīdzinās tradicionālajiem, eliti pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem. Taču, kopš 2014. gada novembrī B. Griljo pārtrauca aktīvu politisku darbību, atgriežoties uz skatuves, daudz kas ir mainījies.
Partijai ir diezgan skaidra un saprotama programma. Lielāko uzsvaru tā joprojām liek uz nepieciešamību apkarot korupciju, taču vienlaikus mudina noteikt minimālo pabalstu līmeni trūcīgajiem, aicina samazināt nodokļus mazajiem uzņēmējiem, rosina slēgt vai privatizēt zaudējumus nesošās valsts kompānijas, vēlas noteikt stingrāku kriminālatbildību par ierēdņu pastrādātajiem noziegumiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Partija nav atteikusies arī no vēlmes Itālijā sarīkot referendumu par dalību eiro zonā.
«Politologi norāda, ka pašlaik tās priekšlikumi jau tiek uztverti nopietni,» raksta Reuters. Interesanti, ka atšķirībā no daudzām citām antiestablišmenta jeb pret valdošo eliti vērstajām partijām (Syriza Grieķijā, Podemos Spānijā, Nacionālā fronte Francijā) 5SM idejas šķiet pievilcīgas gan labējam, gan kreisajam elektorātam, turklāt pārsvarā tie ir gados jauni cilvēki ar labu izglītību un samērā aktīvu pozīciju. Tiesa, ar biedru piesaistīšanu partija nevar īpaši lepoties - pēdējās vēlēšanās tā savus kandidātus spēja pieteikt vien 18% no 1368 municipalitātēm.
R. de Muči uzsver, ka īstais pārbaudījums 5SM vēl tikai ir priekšā. Partijas deleģētajiem mēriem Romā un Turīnā nu būs jācenšas apgāzt teoriju, saskaņā ar kuru šī partija vēl ir pārāk nepieredzējusi, lai nonāktu pie varas. Īpaši atbildīgs uzdevums gaida 37 gadus veco juristi V. Radži, par kuru pirms pāris mēnešiem bija dzirdējis tikai retais, bet kura pārliecinoši (iegūstot 67% balsu) Romas mēra vēlēšanu otrajā kārtā sakāva pieredzējušo PD kandidātu Roberto Džaketi. Mantojums, ko viņai atstājuši iepriekšējie Romas mēri, nav apskaužams - pilsētas iedzīvotāji sūdzas par slikto ielu segumu, neregulāri kursējošo sabiedrisko transportu, laikā neizvestiem atkritumiem un citām sadzīves problēmām, bet pilsētas parāds jau sasniedzis 13 miljardus eiro, divkārt pārsniedzot tās gada budžetu.
Savā pirmajā preses konferencē V. Radži apsolījusies nelidināties mākoņos un ķerties pie Romas sakārtošanas, uzsverot, ka viņa gatavojas kļūt par visu pilsētnieku mēru un cer uz jauna laikmeta iestāšanos. «Mēs strādāsim, lai pilsētas pārvalde kļūtu caurredzama un likumīga,» viņa sacījusi, atgādinot par iepriekšējo administrāciju pārstāvju noziedzīgajām darbībām un pilsētas budžeta izsaimniekošanu. Kopš pagājušā gada novembra notiek tiesas prāva pret desmitiem politiķu, ierēdņu un uzņēmēju - šis process zināms kā Mafia Capitale. AFP norāda, ka V. Radži acīmredzot nevēlas cīnīties par to, lai Romai piešķirtu tiesības rīkot 2024. gada vasaras olimpiskās spēles. «Neviens no pilsētniekiem man nav jautājis, vai es atbalstu olimpiādi. Viņi runā par transportu, runā par skolām. Olimpiāde patiešām nav prioritāte,» izteikusies jaunā pilsētas galva.