Pamatojoties uz Serbijā izdotu aresta orderi, britu policija Hītrovas lidostā apcietinājusi bijušo Bosnijas prezidentūras vadītāju Edžupu Ganiču. Jautājums par viņa izdošanu Serbijai tiks izlemts pēc tam, kad no Belgradas tiks saņemti visi dokumenti, kas attiecas uz kara noziegumiem, kuros tiek apsūdzēts 63 gadus vecais E. Ganičs, un, domājams, līdz 29. martam, kad ieplānota tiesas sēde, viņam nāksies palikt apcietinājumā.
Serbijas varas iestādes vēlas E. Ganiču un vēl 18 viņa līdzgaitnieku saukt pie atbildības par 1992. gadā Sarajevā notikušo uzbrukumu Dienvidslāvijas armijas kolonnai. Belgrada apgalvo, ka karavīri tobrīd atstājuši Sarajevu, taču viņiem uzbrukuši bosniešu kaujinieki, nogalinot 42, ievainojot 73 un sagūstot 200 karavīru.
Serbijas tieslietu ministre Sņežana Maloviča jau vakar bija gatava uz Londonu nosūtīt dokumentus, kas kalpotu kā pamats E. Ganiča izdošanai. Gandarījumu par viņa apcietināšanu pauduši arī Bosnijas serbu republikas kara upuru asociācijas pārstāvji. "Apcietinot Ganiču, starptautiskā sabiedrība apliecina, ka beidzot ir sapratusi – pienācis laiks saukt pie atbildības arī tos, kuri pastrādājušu noziegumus pret Bosnijas serbiem," sarunā ar aģentūru SRNA sacījis šīs asociācijas vadītājs Braņislavs Dukičs.
Bosnijas varas iestādes savukārt arestu vērtējušas kā "nedraudzīgu aktu no Serbijas puses" un apsūdzējušas Belgradu centienos sarežģīt attiecības. "Ganičs ir Bosnijas pilsonis, un viņu nevar izdot Serbijai, jo šo pašu lietu izmeklē arī Bosnijas varas iestādes," Reuters citē Bosnijas valsts prokurora Milorada Barasina sacīto. Savukārt E. Ganiča meita Emina izteikusi neizpratni par arestu, atgādinot, ka reiz visus serbu savāktos pierādījumus jau izskatīja starptautiskais Hāgas tribunāls, kas neuzskatīja par nepieciešamu izvirzīt E. Ganičam apsūdzības.
Britu puse savukārt paziņojusi, ka tā rīkojusies esošās starptautiskās likumdošanas ietvaros, un uzsvērusi, ka lēmumu par E. Ganiča izdošanu vai neizdošanu Serbijai pieņems tikai tiesa – pēc tam, kad būs iepazinusies ar visiem dokumentiem.