Anglijas latvieši Brexit gaida bez histērijas
Šķiet, Brexit jeb Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) vairāk satrauc tos, kuri nedzīvo Britu salās. Latvijas pilsoņiem, protams, ir atšķirīgi viedokļi par to, kāpēc jāpaliek vai kāpēc jāizstājas, taču lielākā daļa savu nostāju var izteikt vien savstarpējās sarunās, jo nav ieguvuši Lielbritānijas pilsonību un balsot nevar.
Rets izņēmums ir par Anglijas ziemeļu galvaspilsētu dēvētās Mančestras domes deputāte Dzidra Nūra - latviete, kas veiksmīgas vēlēšanu kampaņas rezultātā strādā pašvaldībā, pārstāv leiboristus un aģitē par palikšanu ES.
Nesenajos LNT sižetos, kas veltīti Brexit tēmai, bija intervēti arī gados jauni latvieši, kuri žurnālistam bravūrīgi attrauca - ja mūs izmetīs no Lielbritānijas, satiksimies Vācijā, kurp aizbrauksim strādāt. Lielbritānijā dzīvojošā Līva internetā dažreiz skatās, ko raksta vai rāda Latvijas mediji, un šādu savu tautiešu attieksmi vērtē kā nevēlēšanos integrēties sabiedrībā, kurā dzīvo un strādā. Savukārt viņa savus darbabiedrus britus aģitē, lai balso par Lielbritānijas izstāšanos no ES. «Vai mani kā Latvijas pilsoni uztrauc Brexit? Nē. Es esmu par Brexit, jo neticu ES, tās mērķiem un vērtībām,» paskaidro trīsdesmitgadniece. «Ja ES būtu tikai ekonomiska savienība, tā saucamais vienotais tirgus, tad šobrīd nebūtu ne referenduma, ne labējo partiju uzplaukšanas dažādās ES valstīs. Problēma ir, ka ES ir arī politiska apvienība un tai ir sava likumdevējvara, kas citreiz pieņem lēmumus, kurus sabiedrība uzskata par netaisnīgiem un absurdiem, bet nevar ietekmēt. Uzskatu, ka nevar apvienot valstis, kurās sievietēm, invalīdiem un dažādām minoritātēm ir atšķirīgas brīvības un tiesības, kas nosaka katru tavas dzīves aspektu, jo sabiedrība šīm pārmaiņām nav gatava.» Līva uzskata, ka britu sabiedrība ir pietiekami spēcīga, saliedēta un cilvēciska (empātiska, taisnīga), lai spētu izdzīvot ārpus ES tirgus un tiesu sistēmas. «Tā ir sabiedrība, kurai es jūtos piederīga,» viņa uzsver.
Ar Līvu nav vienisprātis par viņu nedaudz vecākais Valdis, kurš audzina meitu un neslēpj, ka no Brexit rezultāta ir atkarīgi viņa nākotnes plāni Lielbritānijā. Viņaprāt, izstāšanās būtu negodīga rīcība, jo Lielbritānija grib pamest ES, kad tā nonākusi grūtībās un «visiem visvairāk vajadzētu būt kopā». Valdis uzskata, ka pārmetumi par iebraucēju vēlmi un iespējām izmantot pabalstus ir pašu britu vaina, proti, nesakārtota sociālā sistēma.
Arī Gunta vēl nav Lielbritānijas pilsone, viņa mācās Rietumlondonas universitātē un atbilstoši savam studiju profilam Brexit analizē no ekonomiskā aspekta. Pēc Guntas domām, trūkst spēcīgu argumentu par labu ES pamešanai: «Izstāšanās gadījumā valstī sāksies stagnācija, angļu mārciņa zaudēs vērtību - jau tagad zaudē, un atkopšanās var aizņemt pat 10 gadus. Salīdzinot ar mīnusiem, Brexit nav pietiekami daudz plusu, lai es to atbalstītu.» Izstāšanās gadījumā Lielbritānijai būs jāvienojas par vairāku saistību īstenošanu, jo sadarbību nav iespējams nocirst kā ar nazi. Piemēram, drīzumā ES noslēgs brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, bet Lielbritānijai izstāšanās gadījumā vienošanās būs jāsāk no nulles. Gunta domā, ka izstāšanās nesamazinās cilvēku plūsmu un Lielbritānijai tik un tā būs jāievēro liela daļa ES likumu. «Mani referenduma rezultāts pārāk neuztrauc, jo rezidentiem - un es tāda esmu - nekas nemainīsies. Es gan nevērtēju izstāšanos kā Latvijas pilsone, es šeit dzīvoju, strādāju un mācos tāpat kā tie, kuri šeit dzimuši, un nenodalu sevi kā imigranti.»
Skotijā dzīvojošā latviete Patrīcija, kas turp devusies pirms sešiem gadiem, gaidāmo referendumu gaida vienā angļu mierā. «Nē, mani tas neuztrauc. Esmu pārliecināta, ka Lielbritānija neizstāsies. Kāpēc? Ir ļoti daudz gudru cilvēku, kuri to nepieļaus. Tas taču visam biznesam nāks par ļaunu. Pie mums runā, ka šis referendums ir pret jauniem iebraucējiem, bet nav saistīts ar protestiem pret imigrantiem no Baltijas valstīm. Mani vairāk biedēja referendums par Skotijas izstāšanos no Anglijas pirms diviem gadiem,» stāsta sieviete. Viņa ir apņēmusies Skotijā nopelnīt pensiju un Latvijā atgriezties ne agrāk kā pēc 15 gadiem, lai pavadītu vecumdienas.
Jāpiebilst, ka gadījumā, ja 23. jūnija referendumā tiks nobalsots par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Skotijā, kas atbalsta dalību ES, nāksies rīkot jaunu tautas nobalsošanu par izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Īrijas valdība ir paziņojusi, ka izstrādā stratēģiju gadījumam, ja Apvienotā Karaliste pametīs ES.