ZINĀTNE: Mirusi trešdaļa Lielā Barjerrifa
Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē esošā koraļļu rifu sistēma, ko sauc par Lielo Barjerrifu, tiek uzskatīta par vienu no pasaules dabas brīnumiem. Taču nākamajām paaudzēm, iespējams, vairs nebūs iespējas to aplūkot, jo rifs pakāpeniski iet bojā. Paaugstinoties ūdens temperatūrai Koraļļu jūrā (šis process tiek saistīts ar cilvēka darbības izraisītajām globālajām klimata pārmaiņām), koraļļu polipi mirst, bet rifs pārkaļķojas un izbalē.
«Pēdējo 18 gadu laikā šī ir jau trešā reize, kad konstatēta globālās sasilšanas izraisīta Lielā Barjerrifa masveida izbalēšana, turklāt ar katru reizi šis process kļūst aizvien iespaidīgāks,» sarunā ar AFP sacījis Džeimsa Kuka universitātes Koraļļu rifu izpētes institūta direktors Terijs Hjūzs. Viņa pieminētie skaitļi ir dramatiski - 35% rifa jau ir pārkaļķojušies vai tos šāds liktenis gaida jau vistuvākajā laikā. Lielākā daļa koraļļu sugu komfortabli jūtas, ja ūdens temperatūra nepārsniedz 29 grādus pēc Celsija, taču daudzviet Austrālijas piekrastē ūdens vasarās ir krietni siltāks. Šajā reģionā globālās klimata izmaiņas izpaužas tieši kā sasilšana, turklāt pērn un šogad bija novērojams ļoti spēcīgs klimatiskais fenomens El Nino, kas licis ūdeņiem Klusā okeāna rietumos uzkarst vēl vairāk. Patiesību sakot, vienīgās labās ziņas ir tās, ka novērojumi liecina - kopš maija El Nino efekts ir gājis mazumā.
Tomēr T. Hjūza un viņa kolēģu prognozes ir ļoti neiepriecinošas, jo rifi spēs atjaunoties vien tad, ja ūdens temperatūra ilgāku laiku paliks koraļļiem pieņemamās normas robežās. Piemēram, pēc 2002. gadā fiksētās masveida koraļļu izbalēšanas pagāja vairāk nekā desmit gadu, līdz 95% no rifiem, kas bija pārkaļķojušies, atgriezās dzīvība, bet atlikušie rifi joprojām ir miruši. Citiem vārdiem sakot, koraļļu polipi spēs izdzīvot vien tad, ja ūdens temperatūra Austrālijas piekrastē turpmāk nepaaugstināsies, taču to klimata speciālisti nekādā gadījumā nevar solīt.
Pagājušā gada maijā Austrālijas valdībai pēdējā brīdī izdevās pārliecināt UNESCO Pasaules mantojuma komiteju, lai tā neiekļautu Lielo Barjerrifu apdraudēto objektu sarakstā. Šī vēlme tika argumentēta ar to, ka iekļaušana sarakstā varētu negatīvi ietekmēt tūrisma industriju (Lielā Barjerrifa apmeklētāji ik gadu nodrošina valstij aptuveni sešus miljardus Austrālijas dolāru (3,94 miljardus eiro) lielus ienākumus) un apdraudēt gandrīz 70 000 darba vietu, kas saistītas ar rifu. Tomēr jaunie dati liecina, ka situācija kļūst aizvien katastrofālāka.
Jau pavisam drīz, 2. jūlijā, Austrālijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un Lielā Barjerrifa nākotnes apspriešana kļuvusi par vienu no priekšvēlēšanu kampaņas skaļākajām tēmām, vēsta Reuters. T. Hjūzs un citi zinātnieki uzsver, ka valdībai nekāds jauns velosipēds nav jāizgudro - nepieciešams tikai konsekventi samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, šādā veidā cīnoties pret globālajām klimata izmaiņām un piekrastes ūdeņu sasilšanu. Tomēr Austrālija joprojām ir viena no tām ekonomiski attīstītajām valstīm, kuras enerģētikā nozīmīgu lomu ieņem ogles, kuru dedzināšana tiek uzskatīta par videi ļoti kaitīgu. Vēl vairāk - Austrālijā ir ievērojamas ogļu iegulas, un tās valdība slēdz aizvien jaunus un jaunus līgumus par to izstrādāšanu un eksportu ar Ķīnas un Indijas kompānijām, tādējādi veicinot ogļu patēriņu arī citos planētas nostūros. BBC atgādina, ka pavisam nesen Indijas kompānija Adani Entersprises par 16,7 miljardiem ASV dolāru iegādājusies koncesiju, lai izstrādātu ogļu iegulas, kas atrodas Kvīnslendas štatā - pavisam netālu no Lielā Barjerrifa. Valdības tuvredzību kritizējuši gan koraļļu pētnieki, gan vides aizsardzības aktīvisti, tomēr, kā sarunā ar AFP norādījusi Austrālijas Jūras saglabāšanas biedrības (AMCS) pārstāve Imogena Zethovena, pagaidām neesot nekādu pazīmju, ka šie trauksmes zvani ir sadzirdēti.