Junkers ciemojas pie Putina
Neraugoties uz sankcijām, ko Eiropas Savienība noteikusi pret Krieviju, un kuras nākamnedēļ tiks pagarinātas vēl uz pusgadu, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pieņēmis ielūgumu apmeklēt Sanktpēterburgas Starptautisko Ekonomikas forumu, kura ietvaros šodien viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Ž. K. Junkera vizīte Krievijā izraisījusi zināmu neizpratni gan vairākās ES dalībvalstīs, gan arī Atlantijas okeāna otrā krastā, kur to, protams, aizēnojušas ASV prezidenta priekšvēlēšanu batālijas un kārtējā masu slepkavība. «Tikšanās, kas notiek tikai tikšanās pēc, nedod nekādu labumu ES un Krievijas attiecībām. .. Kremlis šo tikšanos izmantos, lai radītu iespaidu, ka viss rit savu gaitu,» norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavičs, savukārt viņa igauņu kolēģe Marina Kaljuranda izteikusies, ka Ž. K. Junkera piedalīšanās Sanktpēterburgas forumā «absolūti nav nepieciešama». Līdzīgās domās ir arī politiķi Polijā, Čehijā un Lielbritānijā.
EK vadītājs un viņa pārstāve Mina Andrejeva uzsvēruši, ka vizītes mērķis ir meklēt kādas dialoga iespējas, taču vienlaikus pausta stingra apņēmība neatkāpties no līdzšinējās ES pozīcijas un «nemīkstināt» attieksmi pret Krieviju. Taču, kā savā rakstā Euractiv.com norāda politologs Hrants Kostanjans, - jau pats vizītes fakts ir labvēlības izrādīšana Krievijai, turklāt šo labvēlību Kremlis nav nopelnījis. Krievijas atbalstītie Austrumukrainas separātisti joprojām nav izrādījuši nekādu gatavību ievērot Minskas vienošanos, nerunājot nemaz par to, ka Krievija būtu izbeigusi Krimas aneksiju. Turklāt propagandas karš turpina pieņemties spēkā, ko spilgti apliecina Krievijas augsta ranga amatpersonu izteikumi pēc futbola huligānu trakošanas Marseļā un nu jau arī Lillē.
Šādos apstākļos Ž. K. Junkera vizīte Krievijā šķiet absolūti nevajadzīga, un to, šķiet, pēdējā brīdī sapratusi arī Eiropas Komisija. Gluži kā taisnojoties, tā apkopojusi to ES valstu un valdību vadītāju sarakstu, kas kopš sankciju ieviešanas 2014. gadā jau paspējuši pabūt Krievijā - starp viņiem ir Francijas, Somijas, Grieķijas un Austrijas prezidenti, kā arī Luksemburgas, Ungārijas, Vācijas, Itālijas un Somijas premjeri, vēsta Politico. Tikmēr Bloomberg vēsta, ka lielākā uzmanība Ž. K. Junkera un V. Putina sarunās varētu tikt pievērsta gāzesvada Nord Stream 2 būvniecībai.