Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka Lielbritānija drīkst neizmaksāt atsevišķus pabalstus ekonomiski neaktīvajiem ieceļotājiem no citām ES valstīm, kuriem nav likumīgo uzturēšanos tiesību. Spriedumu, kas pieņemts mazliet vairāk nekā nedēļu pirms 23. jūnija referenduma, kurā briti balsos par palikšanu ES sastāvā vai izstāšanos no savienības, savās interesēs jau steigušās izmantot abas nometnes.
Prasību Luksemburgas tiesā Eiropas Komisija iesniedza pirms vairāk nekā trim gadiem. Tajā bija norādīts, ka Lielbritānija diskriminē daļu no citām ES valstīm ieradušos iedzīvotājus, kuriem bērnu kopšanas pabalsti un nodokļu atvieglojumi tiekot liegti tādēļ, ka viņi ir ekonomiski neaktīvi - ilgstoši nestrādā un arī nemeklē darbu. Deutsche Welle norāda, ka likums gan uzrakstīts krietni sarežģītākā formā un tā piemērošana atkarīga no tā, vai attiecīgai personai ir likumīgas uzturēšanās tiesības (right to reside) Lielbritānijā - valsts pilsoņi tās saņem automātiski, bet no ieceļotājiem tiek prasīts apliecinājums, ka viņi spēj sevi uzturēt.
Šis bija viens no pirmajiem likumiem, ko Lielbritānija pieņēma, cenšoties ierobežot tā saukto pabalstu tūrismu, bet iepriekšējais Eiropas Komisijas sastāvs, ko vadīja Žozē Manuels Barrozu, uzskatīja, ka tas ir pretrunā ar ES noteikumiem par pārvietošanās brīvību un brīvu darbaspēka kustību. AFP uzsver, ka pašreizējā EK sastāva nostāja ir krietni elastīgāka un Londona no Briseles jau faktiski saņēmusi zaļo gaismu enerģiskākai pabalstu tūrisma apkarošanai. To paredz vienošanās, kas stāsies spēkā gadījumā, ja vairākums 23. jūnija referenduma dalībnieku atbalstīs palikšanu ES uz jaunajiem, premjera Deivida Kamerona saskaņotajiem, nosacījumiem. «Tiesas traktējums ir ļoti tuvs komisijas uzskatiem, kurus mēs centāmies fiksēt,vienojoties ar Lielbritāniju,» AFP citē EK pārstāvja Margaritis Šinas sacīto.
Lai gan ES tiesa formāli ir neatkarīga institūcija, tas, ka spriedums pieņemts neilgi pirms referenduma, visticamāk, nav nejaušība. Londonas domnīcas IPPR analītiķis Mārlijs Moriss intervijā Reuters norādījis, ka kopš brīža, kad kļuva skaidrs, ka Lielbritānijā notiks referendums par palikšanu ES sastāvā, tiesa jau vairākas reizes pieņēmusi lēmumus par labu Londonai. «Taču nekur nav sacīts, ka tas turpināsies mūžīgi,» viņš norādījis. Referenduma priekšvakarā spriedumu savā labā centušās izmantot abas nometnes. D. Kamerons, kurš atbalsta palikšanu ES sastāvā, uzsvēris, ka tas apliecina - ES ir gatava ņemt vērā Lielbritānijas intereses. Tomēr viņa pretinieks, bijušais nodarbinātības lietu ministrs Īens Dankans Smits, norādījis, ka ir absurdi, ka par iekšpolitiskiem lēmumiem jāgaida spriedums no Luksemburgas tiesas, kuru atšķirībā no britu parlamenta neviens nav ievēlējis. «Nodokļu maksātājiem šādi ilgstoši procesi izmaksā dārgi, turklāt tas acīm redzami ir nelikumīgs mūsu suverenitātes pārkāpums,» viņš sacījis BBC.