NATO stiprinās civiliedzīvotāju izturību
Alianses dalībvalstu armijas kļūst arvien vairāk atkarīgas no civilā sektora sniegtajiem pakalpojumiem – pārvadājumus, apgādi, tehnoloģijas un daudzas citas nišas militāristi nodevuši komersantu rīcībā, un tas padara ievainojamas ne vien armijas, bet arī visu civilo sektoru. Šī ir viena no problēmām, ko apskatīšanai Varšavas samitā gatavo dalībvalstu aizsardzības ministri.
NATO grasās stiprināt iedzīvotāju noturību un civilā sektora spējas pretoties visādām kaitīgām ietekmēm. Angļu valodā to apzīmē ar terminu resilience.
Civilie - viegls mērķis
Līdztekus oficiālām uzrunām ministru sanāksmes laikā Briselē šajās dienās sabraukušajiem medijiem off record kārtībā (bez ieraksta un atsaucēm) tiek izskaidrots NATO notiekošais. Kas, kāpēc un kā tiek darīts. Pēc 25 gadu pārtraukuma civilā aizsardzība un drošība atkal kļuvusi svarīga. Augsta NATO amatpersona skaidro, ka hibrīdkara apstākļos valstu ievainojamība pieaug, jo to civiliedzīvotāji kļūst par vieglu mērķi. Kaut vai tiem pašiem teroristiem. «Šobrīd valsti var nolikt uz ceļiem un izjaukt tās normālu funkcionēšanu, pat nesākot klasisku karadarbību.» Tas neizbēgami ietekmē arī militārās spējas. Piemēram, transporta un pārvadājumu jomā NATO paļaujas uz civilo sektoru 90% apjomā. Arī lielāko daļu saziņas tīklu nodrošina privāti pakalpojuma sniedzēji. Un tas nozīmē, ka NATO jārūpējas par civilā sektora drošību. Alianses darbības mehānisms gan neparedz pastāvošo problēmu risināšanu ar centralizētu budžetu. Dalībvalstis līdzekļus iegulda individuāli, taču NATO noteic, kādas funkcijas uzlabojamas kopējās drošības labā.
Ūdens jebkādos apstākļos
Pagājušajā gadā notika izvērtēšana un noteiktas pamatprasības, kas izpildāmas jebkādas krīzes apstākļos - vienalga, vai tas būtu terorisms, kiberkarš vai dabas katastrofa. Tostarp arī Latvijā. Ir jāgarantē valdības darba nepārtrauktība, medicīniskā palīdzība, jānodrošina telekomunikāciju darbs, jābūt, uz kurieni un ar ko pārvietot lielu skaitu civiliedzīvotāju, un visbeidzot - galvenais dzīvības priekšnoteikums - ūdens. Tātad šajos aspektos militārās intereses pilnībā saskan ar civilajām, un ieguvējas būs abas puses. Kā skaidro NATO amatpersona, palielinot civilā sektora noturību, samazinās iespēja, ka tam kāds uzdrošinātos uzbrukt, lai kaitētu aliansei. Tādējādi tā ir atturēšanas politikas sastāvdaļa, kas vieno NATO līguma 3. pantu, kas prasa dalībvalstīm patstāvīgi rūpēties par savu drošību, ar 5. pantu - kas sola sabiedroto palīdzību uzbrukuma gadījumā.
Vispārīgās līnijās NATO jārisina drošības problēmas divās frontēs. Austrumos tās rada Krievija, dienvidos - cilvēku kontrabandisti, Islāma valsts armija un dažādi Allāha pielūdzēji.
Latviju, protams, vairāk interesē mūsu pašu pierobežā notiekošais, Islāma valsts līdz mums, par laimi, vēl nav atkūlusies. Toties Krievijas valsts jau sākusi publiski bubināt par NATO izplešanos.
Aktivitāte abpus robežai
NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vakardienas paziņojumu par četriem bataljoniem Baltijas valstīs un Polijā nekavējoties komentēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs. «Mūsu aizsardzības resors un attiecīgie dienesti pienācīgi seko ārvalstu bruņoto spēku dislokācijas izmaiņām pie mūsu robežām, analizē visas šīs pārvietošanās un izmaiņas kontingentos un, bez šaubām, veic nepieciešamos pasākumus savu funkciju veikšanai, konkrēti - Krievijas interešu aizstāvēšanai un drošības garantēšanai,» Dmitrija Peskova sacīto atreferē LETA. Tādējādi abas puses šobrīd savas aktivitātes pieaugumu skaidro ar otras puses provokatīvajām darbībām. Arī J. Stoltenbergs pirms ministru darba sesijas sākuma lieku reizi atgādināja, ka NATO nevis vēršas pret Krieviju, bet demonstrē spējas aizsargāties visos virzienos. Pat ja tas nozīmē ko citu, nekā uzskata Krievija - rezultāts ir tas pats: militāro aktivitāšu un ieroču daudzums mūsu reģionā arvien pieaugs, un arī pirmais pilnvērtīgais NATO bataljons Latvijā ieradīsies bagātīgi ekipēts. Augsta alianses amatpersona medijiem vakar pavēstīja, ka būšot gan bruņutehnika, gan artilērija, gan izlūkošanas spējas. Turklāt jau nākamā gada sākumā. Par iespējamajām ballistiskajām raķetēm Baltijā pagaidām tiek runāts ļoti aizplīvuroti.