ASV turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādu motīvu dēļ rīkojies 29 gadus vecais afgāņu izcelsmes amerikānis Omārs Matīns, kurš Orlando pilsētas geju naktsklubā Pulse, pēc precizētiem datiem, nošāvis 49 un ievainojis 53 cilvēkus.
Lai gan uzbrukuma laikā viņš deklarējis uzticību teroristu grupējumam Islāma valsts, vīrieša paziņas un radinieki vērš uzmanību uz to, ka O. Matīns bijis ļoti impulsīvs cilvēks, kurš bieži aizsvilies dusmās, - viņu kaitinājuši gan tumšādainie, gan geji, gan sievietes. Šāvēja bijusī sieva to saista ar anabolisko steroīdu lietošanu.
«Mums jau zināms pietiekami, lai varētu sacīt, ka šis bija terora akts, naida motivēta rīcība. Mēs, amerikāņi, esam vienoti savās sērās, sašutumā un apņēmībā aizsargāt savu tautu,» Reuters citē ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojumu. Nepilnu astoņu gadu laikā šī ir jau 18. reize, kad prezidentam B. Obamam nācies uzstāties pēc ASV notikušām masu apšaudēm, turklāt svētdienas traģēdija Orlando ir lielākā vēsturē, - līdz šim visvairāk upuru bija prasījusi 2007. gadā notikusī apšaude Virdžīnijas tehniskajā universitātē, kad tika nogalināti 32 cilvēki. Traģēdija kārtējo reizi uzjundījusi runas par nepieciešamību ierobežot šaujamieroču apriti, taču publicists un terorisma eksperts Džefrijs Saimons sarunā ar Yahoo! News norādījis, ka šajā gadījumā tas diez vai būtu atturējis naida pārņemto O. Matīnu no uzbrukuma veikšanas: «Viņš tikpat labi varēja mājas apstākļos izgatavot bumbu, ielikt to mugursomā un doties uz klubu.»
AP, atsaucoties uz izmeklētājiem, vēsta, ka uzbrukuma laikā O. Matīns izmantojis pusautomātisko šauteni AR15 (armijas bruņojumā esošā M16 modifikāciju, kas pielāgota civilpersonu vajadzībām) un pistoli, bet svētdien notikušās kratīšanas laikā viņa automašīnā atrasta vēl viena pistole. Visi ieroči iegādāti legāli, turklāt 2007. un 2013. gadā O. Matīnu pārbaudījis arī viņa darba devējs - pazīstamā apsardzes kompānija G4S. Arī tās speciālisti nav konstatējuši nekā tāda, lai rastos bažas, ka viņa rokās ieroči nedrīkst nonākt.
Izmeklētāji pauduši pārliecību, ka klubam Pulse O. Matīns uzbrucis vienatnē. «Uzmanību! Baumas par vairākiem šāvējiem nav patiesas. Bija tikai viens uzbrucējs, un viņš ir miris,» ar šādu paziņojumu vakar nākusi klajā Orlando policijas pārvalde. Ļoti iespējams, ka O. Matīns pieskaitāms tai teroristu grupai, kurus speciālisti mēdz dēvēt par vientuļajiem vilkiem. «Viņiem parasti nav līdzzinātāju. Un, jo mazāk ir cilvēku, ar kuriem teroristi dalās savos plānos, jo grūtāk likumsargiem laikus uzzināt par gatavoto uzbrukumu un mēģināt to novērst,» skaidrojis bijušais Federālā izmeklēšanas biroja aģents Maikls Germans.
Apstiprinājušās ziņas, ka uzbrukuma laikā O. Matīns no naktskluba zvanījis uz glābšanas dienesta 911 tālruni un 20 minūšu ilgās sarunas laikā paudis savu atbalstu Islāma valstij, turklāt atzinīgi izteicies par brāļiem Carnajeviem, kuri 2013. gadā sarīkoja sprādzienu Bostonas maratona laikā. Bet svētdienas vakarā, tieši tad, kad B. Obama uzrunāja tautiešus televīzijā, Islāma valsts vienā no radikāļu interneta vietnēm uzņēmās atbildību par notikušo uzbrukumu, nosaucot O. Matīnu par «kalifāta kareivi». Tomēr FIB īpašais aģents Ronalds Hopers medijiem paziņojis, ka pagaidām neesot nekādu pierādījumu tam, ka uzbrukumu varētu būt koordinējusi Islāma valsts, un tas ir daļa no plašākas sazvērestības. Tajā pašā laikā viņš atzinis, ka O. Matīns jau divas reizes nonācis FIB uzmanības lokā. 2013. gadā viņš pratināts saistībā ar kaujinieku grupējumiem paustu atbalstu, bet 2014. gadā FIB interesējies par viņa kontaktiem ar Floridā dzīvojušo ASV pilsoni Moneru Mohammadu Abū Salhu, kurš bija devies uz Sīriju un kļuvis par teroristu pašnāvnieku. Tomēr toreiz FIB speciālisti secinājuši, ka šie konflikti bijuši pavirši, un nolēmuši, ka nav pamata turpināt novērot O. Matīnu. Vakar CNN Arabic vēstīja, ka 2011. un 2012. gadā O. Matīns apmeklējis Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus, taču pagaidām nav zināms, ar ko viņš tur ticies.
Tagad viņa kontakti tiek pārbaudīti krietni rūpīgāk, un Fox News vakar ziņoja, ka aizturēts un nopratināts Orlando iedzīvotājs Markuss Dveins Robertsons, kurš internetā organizējis garīgo semināru, kura ietvaros islāma reliģija tiek traktēta samērā radikāli, - esot liecības, kas O. Matīns bijis viens no viņa sekotājiem. Slepkavas tēvs Mirs Sediks gan uzsvēris - viņš neticot, ka uzbrukumam ir kāda saistība ar radikālo islāmu. Savu dēlu M. Sediks raksturojis kā ļoti impulsīvu cilvēku, kurš spēj aizvilties dusmās un bijis neiecietīgs pret apkārtējiem. «[Pagājušajā mēnesī] mēs kopā bijām Maiami, kur notika kādi svētki, spēlēja mūzika. Un viņš kļuva ļoti dusmīgs, kad divi vīrieši sāka skūpstīties viņa sievas un dēla acu priekšā,» NBC News stāstījis M. Sediks, atklāti atzīstot, ka arī viņam homoseksuālisti nepatīk. O. Matīna bijušie kolēģi no apsardzes firmas norādījuši, ka nevar spriest par viņa attieksmi pret gejiem, jo «ar tiem bija maz darīšanu», taču bijis acīmredzami, ka vīrietis samērā naidīgi izturējies gan pret afroamerikāņiem, gan sievietēm, bijis ļoti noslēgts un ar daudziem darbabiedriem pat nav sveicinājies.
Savukārt bijusī sieva Sitora Jusufija stāstījusi, ka viņš bijis emocionāli un garīgi nestabils cilvēks ar ļoti varmācīgu raksturu. Abi apprecējušies 2009. gadā, taču jau pēc četriem mēnešiem S. Jusufija ar tuvinieku palīdzību no vīra aizbēgusi, jo tikusi regulāri sista. «Viņš varēja kļūt nikns par jebko,» teikusi sieviete, piebilstot, ka fiziski ļoti labi attīstītais O. Matīns koledžas gados, kad spēlējis amerikāņu futbolu, lietojis anaboliskos steroīdus. AP atgādina, ka šie preparāti, kas paredzēti muskuļu masas uzaudzēšanai, atstāj kaitīgu iespaidu uz cilvēka psihi.