NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien Hāgā aicināja alianses dalībvalstis pildīt saistības un palielināt aizsardzības izdevumus.
Viņa komentāri izskanēja vizītes laikā Nīderlandē, kur viņš tikās ar šīs valsts premjerministru Marku Riti.
NATO samitā Velsā alianses dalībvalstis vienojās pārtraukt samazināt aizsardzības izdevumus un censties tiem novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paredz NATO ieteikumi.
Tomēr Stoltenbergs uzsvēra, ka joprojām ir veicams tāls ceļš, lai izpildītu šīs saistības, lai arī saprotams, ka vispirms tiek apturēta aizsardzības izdevumu samazināšanās, bet pēc tam tie tiek palielināti.
"Es zināmā mērā saprotu, ka ir grūti palielināt aizsardzības izdevumus. Visi politiķi un vairums cilvēku, kurus es satieku, vēlētos vairāk naudas tērēt veselībai, izglītībai, infrastruktūrai un daudzām citām jomām," viņš atzina.
"Tomēr mums ir jāinvestē mūsu aizsardzībā, jo aizsardzība ir priekšnoteikumus mūsu drošībai un drošība ir vienīgai veids kā nodrošināt mieru. Mums ir jābūt spēcīgai aizsardzībai ne tādēļ, ka mēs vēlētos karu. Mums ir jābūt spēcīgai aizsardzībai, jo mēs vēlamies novērst karu," paziņoja Stoltenbergs.
Alianses dalībvalstis īpaši bažījas par "pašpārliecinātāko Krieviju austrumos un nekārtībām dienvidos", norādīja NATO ģenerālsekretārs.
Viņš norādīja, ka jūlijā gaidāmajā NATO samitā Varšavā alianses līderi apspriedīs iespēju austrumu valstīs dislocēt "vairākus bataljonus".
"Spriedze pieaug, mēs dzīvojam bīstamākā pasaulē," brīdināja Stoltenbergs.
Ceturtdien NATO dalībvalsts Dānija apstiprināja plānu iegādāties 27 jaunus iznīcinātājus "F-35", lai nomainītu novecojošās lidmašīnas "F-16".