Euro 2016 futbola (un ne tikai) tehnoloģiju parāde
Beidzamo gadu laikā visi lielo pasākumu rīkotāji cenšas cits citu pārspēt ar iespējami lielākiem tehnoloģiskiem brīnumiem. Izņēmums nebūs arī Eiropas kausa izcīņas futbolā finālturnīrs, kas šodien sāksies Francijā un noslēgsies ar izšķirošo spēli 10. jūlijā.
Jaunas bumbas, jauni formas tērpi, jaunas mobilo ierīču lietotnes un pat jauni paņēmieni, lai prognozētu turnīra uzvarētāju - to visu mums būs iespēja redzēt, jau sākot ar šo vakaru, kad laukumā izies Francijas un Rumānijas izlases.
Stabilāka un paredzamāka bumba
Futbolistu galvenais darbarīks ir bumba, un jau pierasts, ka uz katru lielo turnīru tiek izgatavota īpaša bumba - šo godu uztic tai sporta inventāra ražošanas kompānijai, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgo sacensību organizētājiem. Piemēram, Copa America kausa izcīņā, kas sākās pirms nepilnas nedēļas, tiek izmantotas kompānijas Nike ražotās bumbas, kurām dots nosaukums Ordem Ciento, savukārt Eiropas kausa izcīņas finālturnīra rīkotājiem ir saistības ar vācu kompāniju Adidas. Speciāli Euro 2016 tā izgatavojusi bumbu ar nosaukumu Beau Jeu, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē Skaistā spēle. Lai uzsvērtu to, ka turnīrs notiek Francijā, bumbas dizainā lielākoties izmantota baltā, zilā un sarkanā krāsa kā Francijas karogā.
AFP raksta, ka Beau Jeu ir saglabājusi labākās īpašības, kas piemita pirms diviem gadiem Pasaules kausa izcīņā izmantotajai bumbai Brazuca, taču tās izgatavošanā izmantotas arī dažas jaunas tehnoloģijas, ka ļauj bumbai būt stabilākai lidojuma laikā, tātad arī spēlētājiem paredzamākai. Tāpat tā lēnāk uzsūc mitrumu, kas ir svarīgi, ja spēle notiek lietus laikā. Izgatavojot bumbu, Adidas sadarbojusies ar kompāniju Covestro, kas ir viena no pasaules līderiem jaunu, mūsdienīgu materiālu izstrādē. Šī uzņēmuma pārstāvis Tomass Mihaelis atgādinājis, ka sadarbība ilgst jau 30 gadus un šoreiz izdevies izgatavot patiešām lielisku bumbu. Gluži tāpat kā Brazuca, tā veidota no sešiem atsevišķiem paneļiem, kas pēc tam salīmēti kopā, tādējādi garantējot to, ka bumba ir ideāli apaļa. «Bumbas ārējā daļa sastāv no pieciem slāņiem, kuru izgatavošanā lielākoties izmantots poliuretāns,» skaidrojis T. Mihaelis. Virsējais slānis uzskatāms par drošības slāni, lai bumbas lietošanas laikā no nobružāšanas tiek pasargāti uz tās esošie uzraksti un zīmējumi. Zem tā ir slānis ar šiem zīmējumiem, slānis, kura uzdevums ir nodrošināt bumbai maksimāli lielu elastību, no poliuretāna putām sastāvošs slānis, kas garantē stabilitāti lidojuma laikā, un pamata slānis, kurā izmantotas īpašas poliestera un kokvilnas šķiedras.
Bumbas izstrādāšana un izmēģināšana prasījusi 18 mēnešu ilgu darbu, kas lielākoties paveikts Adidas galvenajā mītnē Hercogenaurahā Vācijā. Pagājušā gada novembrī jaunais ražojums nonāca pie profesionālajiem futbolistiem, kuri bumbu ir tikai slavējuši - atšķirībā no 2010. gada Pasaules kausā izmantotās Jabulani, kuru tās neprognozējamā lidojuma dēļ ienīda ne tikai vārtsargi, bet arī laukuma spēlētāji, dēvējot to par «lielveikalā nopērkamu izstrādājumu». Toreiz Adidas pārstāvjiem nācās atzīt savu kļūmi, kas bijusi saistīta ar vēlmi uztaisīt pārāk gludu bumbu. Izrādījies, ka šādos gadījumos gaisa plūsmas, caur kurām lielā ātrumā traucas futbolista spertā bumba, atstāj iespaidu uz tās lidojuma virzienu un bumba sāk kūleņot - tagad ir skaidrs, ka tās virsmai jābūt nedaudz raupjākai.
Runājot par bumbu, nevar nepieminēt arī to, ka pirmo reizi lielā starptautiskā turnīrā tiks izmantota tehnoloģija, kas ļaus noteikt, vai bumba patiešām ir pilnībā šķērsojusi vārtu līniju. Šīs pilnvaras deleģētas britiem, kuru izstrādātā HawkEye sistēma jau labu laiku pazīstama tenisa cienītājiem. HawkEye izmanto datus, kas iegūti no septiņām televīzijas kamerām, kuras vērstas pret vārtiem. Ar speciālas programmatūras palīdzību šie attēli tiek momentā apstrādāti, un spēles galvenais tiesnesis nekavējoties saņem informāciju par to, vai bumba pabijusi vārtos vai ne - pēc neilga laika grafiskais attēls tiek demonstrēts arī televīzijas skatītājiem.
Ērtāki formas tērpi
Futbols ar katru gadu kļūst aizvien intensīvāks, un aizvien retāk redzams, ka futbolisti spēles laikā pa laukumu pārvietojas nesteidzīgi - pārsvarā visa spēle sastāv no vairāk vai mazāk straujiem izrāvieniem un tiem sekojošas ātras atgriešanās izejas pozīcijas. Šādos apstākļos liela loma ir ne tikai fiziskajai sagatavotībai, bet arī ērtam ekipējumam. Komandu formas tērpi - krekli un šorti - ir pasaules vadošo sporta ražotāju īsti mākslas darbi, un nav lielu šaubu par to, ka šo kompāniju lielākie patrioti, jo īpaši tie, kuriem futbols nešķiet pati interesantākā spēle, reizēm vairāk jūt līdzi izlasēm, kas ģērbušās attiecīga zīmola formas tērpos, nevis savu valstu nacionālajai izlasei.
Piemēram, Nike štābā īkšķi droši vien tiks turēti par Franciju, Angliju, Poliju, Horvātiju, Turciju un Portugāli, jo tieši šo valstu izlasēm izgatavoti jauni formas tērpi. AFP vēsta, ka Nike izmantojusi savu mūsdienīgāko tehnoloģiju, kurai dots nosaukums Nike AeroSwift Technology. Jaunie formas tērpi ir par 10% vieglāki, par 50% elastīgāki, par 20% ātrāk uzsūc sviedrus un izžūst par 25% ātrāk nekā iepriekšējie krekli. Skan gluži kā kāda veļas pulvera vai citas patēriņa preces reklāma, taču daudziem sportistiem nebūt neesot vienalga, kāda zīmola kreklos tērpties.
Noslēgto līgumu ziņā līderis gan joprojām ir Adidas, kas uz šo turnīru ekipējusi deviņu valstu izlases - Beļģiju, Vāciju, Ungāriju, Ziemeļīriju, Krieviju, Spāniju, Zviedriju, Ukrainu un Velsu. Adidas kārtējo reizi modernizējusi savu patentēto ventilēšanas tehnoloģiju un esot veikusi vēl vairākus uzlabojumus, izstrādājot jauna materiāla šķiedras, no kurām izgatavoti vieglāki krekli.
Godpilno trešo vietu sporta inventāra ražotāju neoficiālajās sacīkstēs ieņem Puma, kas, izmantojot ACTV ThermoR tehnoloģiju, izgatavojusi formas tērpus Austrijas, Čehijas, Itālijas, Šveices un Slovākijas izlasei. Ražotāji apgalvo, ka viņu krekli ļauj spēlētājiem saglabāt optimālo ķermeņa temperatūru, jo audumā iestrādātas mikrokapsulas, kas absorbē lieko karstumu. Vēl vairāk - šie viedie krekli pat spējot veikt spēlētāja ādas mikromasāžu, palīdzot efektīvāk aktivizēt muskuļu darbību.
Francijā būs pārstāvēti vēl četri sporta preču ražotāji, kas katrs ekipējuši pa vienai komandai. Savulaik itin pazīstamās Umbro tērpos šogad spēlēs vien Īrijas izlase, kurai ražotāji piesolījuši pašus ergonomiskākā dizaina kreklus, kādi vien iespējami. Savus ražojumus liela arī Macron, kas noslēgusi līgumu ar Albānijas futbola federāciju, Errea, kuras tērpos spēlēs Islandes izlase, un Joma, kas ekipējusi Rumānijas valstsvienību.
Informācija 24 stundas diennaktī
Vēl pirms gadiem divdesmit pasaules vai Eiropas kausu izcīņas spēļu laikā futbola cienītāji sēdās pie televizoru ekrāniem vai, ja šādas iespējas nebija, klausījās radio translāciju (atsevišķi līdzjutēji gan visiem spēkiem centās izvairīties no spēles rezultāta uzzināšanas, lai ar lielāku interesi varētu to vērot atkārtojumā), taču tagad arī sporta līdzjutēju paradumi ir mainījušies. Ir pienākusi viedtālruņu, planšetdatoru un citu mobilo ierīču ēra, kas ļauj lielajām futbola batālijām sekot līdzi tiešsaistē neatkarīgi no atrašanās vietas. Var, protams, ironizēt par to, ka spēles vērošana
iPhone nesniedz daudz lielāku baudījumu par padomju laiku naktssargu ierasto ieurbšanos mazgabarīta televizora Šilelis ekrānā, taču mainījušies gan laiki, gan cilvēki. Mūsdienu sabiedrības vairākums uzsvērti vēlas radīt iespaidu, ka atrodas pašā notikumu epicentrā, un, lai to pierādītu, nepieciešams jau pāris sekundes pēc bīstama momenta vai gūtiem vārtiem attiecīgi reaģēt interneta sociālajos tīklos.
Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) Informācijas un komunikāciju dienesta vadītājs Daniels Merions sarunā ar ZDNet uzsvēris, ka šādas prasības uzliek jaunus pienākumus arī viņa vadītājam dienestam, jo jārūpējas par to, lai informācija sasniegtu daudzu un dažādu platformu lietotājus. «Jebkurš informācijas plūsmas pārrāvums kļūs acīmredzams, un to varēs uzskatīt par īstu PR neveiksmi,» norāda ZDNet. Speciāli uz Euro 2016 laiku izveidots īpašs informācijas tehnoloģiju komandcentrs, kura darbībā kopumā iesaistīti vairāk nekā 1000 cilvēku. «Ja mēs jutīsim, ka kaut kas nedarbojas, kā nākas, ir labāk, ka speciālistu komanda jau ir kaujas gatavībā, nevis mums tikai jāsāk meklēt programmētāji, lai novērstu problēmu,» skaidrojis D. Merions.
UEFA speciālisti kopā ar sadarbības partneriem (Francijā šo funkciju pilda telekomunikāciju kompānija Orange) izstrādājuši jaunas lietotnes, no kurām daļa paredzēta līdzjutējiem, kuri ieradušies Francijā, citas - cilvēkiem, kuri futbola notikumiem seko attālināti, vēl citas - vairāk nekā 6500 brīvprātīgajiem, kuri palīdz čempionāta rīkotājiem. Tā kā stadionos ir zonas ar ierobežotu pieejamību internetam, brīvprātīgajiem paredzētās lietotnes automātiski lejuplādēsies viņu mobilajās ierīcēs, un to informācija tāpat automātiski tiks atjaunota ik reizi, kad ierīce pieslēgsies internetam.
Tiem ierindas skatītājiem, kurus mazāk interesē notiekošais futbola laukumā, bet vairāk - savu pašbilžu operatīva ievietošana interneta sociālajos tīklos, būs jārēķinās ar zināmām problēmām. Tikai divos stadionos - Parīzes Stade de France un Lionas Stade de Lyon - būs nodrošināts bezmaksas publiskais bezvadu interneta pieslēgums. Interesanti, ka šajos stadionos tiks izmēģināta lietotne, kas ļaus skatītājiem pasūtīt uzkodas un dzērienus ar interneta starpniecību, un pasūtījums tiks atnests uz viņu vietām - tiesa, ne visos sektoros. Tomēr citur skatītājiem vajadzēs rēķināties ar to, ka gan internets, gan mobilie sakari reizēm var pazust - kā jau tas mēdz notikt, kad nelielā teritorijā sapulcējušies 50 000 cilvēku un vienlaikus mēģina zvanīt vai sērfot internetā. «Orange katram stadionam ir nodrošinājusi 100 GB pieslēgumu, no kura 90% paņem televīzijas signālu pārraide, bet atlikušie paliek internetam un citu datu pārraidēm,» sacījis D. Merions.
Televīzija un prognozes
Katrā no desmit stadioniem, kur notiks spēles, to tiešraidi nodrošinās desmitiem televīzijas kameru, kas televīzijas skatītājiem to vai citu epizodi parādīs no visdažādākajiem rakursiem, lieku reizi apstiprinot plaši izplatīto viedokli, ka vienīgais, kurš neko neredz un nejēdz, ir spēles galvenais tiesnesis. Futbola noteikumu konservatīvie aizstāvji joprojām uzskata, ka tiesnesim jābūt iespējai kļūdīties, un viņus nepārliecina pat tas, ka video atkārtojumi strīdīgās epizodēs ļoti veiksmīgi tiek izmantoti regbijā un īpaši daudz spēli neievelk. Iespējams, viņi vienkārši baidās no tā, ka ap kādu 60. minūti sarkanās kartītes par simulēšanu jau būs saņēmuši vairāk nekā puse no spēlētājiem...
Ja runājam mazliet nopietnāk, televīzijas kameras jau pašlaik fiksē visu uz laukuma un mazliet aiz tā robežām (piemēram, ceļā uz ģērbtuvēm) notiekošo, un, starp citu, šie ieraksti nereti ir pamats, lai kādu spēlētāju vai citu komandas oficiālo personu sodītu par cūcisku uzvedību, kas palikusi ārpus tiešraides. Bet šajā turnīrā tehnoloģiju ziņā tiks sperts vēl vien solis uz priekšu, jo Nokia tā laikā pārbaudīs savas OZO 360 grādu kameras (ar astoņiem objektīviem un astoņiem mikrofoniem), kas spēj nodrošināt virtuālās realitātes cienīgu attēlu galvas tālruņu Playstation VR vai Oculus Rift lietotājiem. Ierindas skatītājiem šādu spēles interpretāciju gan vēl nebūs iespējams vērot, jo tā būs UEFA amatpersonu prerogatīva - lai izvērtētu, vai šī tehnoloģija var kļūt plaši izplatīta.
Pirms sešiem gadiem, kad Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs notika DĀR, par pasaules mēroga slavenību kļuva Oberhauzenes akvārijā dzīvojošais astoņkājis Pauls, kurš precīzi prognozēja visus Vācijas izlases spēļu rezultātus. Pirms nākamajiem lielajiem turnīriem dzīvnieku piesaistīšana rezultātu pareģošanai kļuva par modes lietu, un prognozētāju lomu uzņēmās gan akvārija zivtiņas, gan žirafes, gan citas radības. Taču pašlaik, kā norāda International Business Times, novērojama cita tendence - prognozēšanā izmantot zinātnieku izstrādātas un aprobētas metodes.
Piemēram, bijušā Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) speciālista Mihaēla Feindta vadītā kompānija Blue Yonder izmanto datoros modelētu neironu tīklu un algoritmu Neuro Bayes, kas savulaik lietots, lai prognozētu elementārdaļiņu sadursmes Lielajā Hadronu paātrinātājā. Šīs kompānijas aplēses liecina, ka par uzvarētāju kļūs Francijas izlase, finālā pieveicot Spāniju. Līdzīgs viedoklis ir arī izklaides datu apkopotājiem no Gracenote un kompānijas Goldman Sachs finanšu analītiķiem, kuri gaidāmo rezultātu prognozēšanai izmantojuši matemātiskas analīzes metodes. Tikmēr Microsoft un Yahoo, izanalizējot savus statistikas datus, prognozējuši, ka par uzvarētāju kļūs Vācijas izlase.