1. martā Eiropas Komisija(EK) pieņēma Zaļo grāmatu, kurā ir izklāstīti Eiropas Savienības politikas varianti mežu aizsardzībai un informācijai par meža resursiem un to stāvokli. Sabiedrības, dalībvalstu, Eiropas Savienības iestāžu un citu ieinteresēto personu atbildes par Zaļo grāmatu palīdzēs Komisijai izlemt, vai ir vajadzīgi ES līmeņa papildu pasākumi.
Eiropas vides komisārs Janess Potočniks sacīja: “Eiropas meži ir vērtīgs resurss, kas jāaizsargā pret klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi un bioloģiskās daudzveidības zudumu. To plašās sociālās, ekonomiskās un vides funkcijas nozīmē, ka likmes ir augstas. Mums jānoskaidro, kā Eiropas rīcība var papildināt valstu pasākumus meža aizsardzībai, un jāapkopo uzticama, konsekventa un atjaunināta informācija par tiem.”
Konnija Hēdegorda, Eiropas klimata politikas komisāre sacīja: “Tā kā meži ir milzīgas oglekļa krātuves, tiem ir būtiska loma centienos ierobežot globālo sasilšanu zem 2° C. ES klimata stratēģijai ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas meži spētu turpmāk pildīt visas savas funkcijas. Es ļoti atzinīgi vērtēju šīs apspriešanas laicīgo uzsākšanu. Saņemtie komentāri palīdzēs mums izstrādāt efektīvu ES klimata un meža politiku.”
Zaļajā grāmatā izklāstītas Eiropas mežu galvenās problēmas. Tajā raksturotas esošās mežu informācijas sistēmas un pieejamie mežu aizsardzības instrumenti un uzdota virkne jautājumu, kas attiecas uz politikas nākotnes attīstības iespējām. Šī grāmata ir daļa no turpmākiem pasākumiem pēc Baltās grāmatas par adaptāciju klimata pārmaiņām, kuru Komisija pieņēma 2009. gada aprīlī.
Tā kā meža politika ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, tad apspriešanā galvenā vērība jāpievērš tam, kā klimata pārmaiņas pārveido mežu apsaimniekošanu un aizsardzību Eiropā un kā jāattīsta ES politika, lai uzlabotu tās ieguldījumu dalībvalstu iniciatīvās.
Meži un klimata pārmaiņas
Meži veic dažādas un savstarpēji saistītas sociālās, ekonomiskās un vides funkcijas. Tie nodrošina darbavietas, ienākumus, rūpniecības izejvielas un atjaunojamos energoresursus. Tie aizsargā augsni, apdzīvotas vietas un infrastruktūru, regulē saldūdens krājumus un saglabā bioloģisko daudzveidību. Attiecībā uz klimatu meži darbojas kā oglekļa piesaistītāji, kas augdami absorbē oglekļa dioksīdu (CO2), galveno siltumnīcefekta gāzi, bet ir CO2 avoti, kad tos nocērt, sadedzina vai tos izposta vētras un kaitēkļi. Turklāt meži regulē vietējos un reģionālos laika apstākļus.
Meži un citas kokaugiem klātās platības Eiropas Savienībā aizņem aptuveni 176 miljonus hektāru jeb vairāk nekā 42 % ES sauszemes platības. Eiropas Savienības meži vairāk nekā 60 gadus ir nepārtraukti paplašinājušies un šobrīd veido 5 % pasaules meža platības. Lielākajā daļā ES mežu ir pieaugusi koksnes krāja un oglekļa krāja, tas nozīmē, ka tie absorbē vairāk atmosfērā esošo CO2. Tomēr jaunākā informācija liecina, ka kopumā atmežošana, kas mūsdienās visaktīvāk norisinās jaunattīstības valstīs, un citas zemes izmantojuma izmaiņas rada aptuveni 12–15 % CO2 emisiju pasaulē.
Pagājušajā gadsimtā vidējā temperatūra Eiropā ir pieaugusi gandrīz par 1° C un visoptimistiskākās prognozes līdz 2100. gadam paredz pieaugumu par 2° C. Šis straujais cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu temps ir lielāks nekā ekosistēmu dabiskā spēja pielāgoties. Tas izmainīs veselu reģionu piemērotību atsevišķiem meža tipiem, mainot dabisko koku sugu izplatību un izraisot esošo mežaudžu augšanas tempa izmaiņas. Ekstremālas dabas parādības, piemēram, vētras, meža ugunsgrēki, sausums un karstuma viļņi kļūs arvien biežāki un/vai spēcīgāki, tādējādi pastiprinot spiedienu uz mežiem.
Zaļās grāmatas sabiedriska apspriešana ilgs no 2010. gada 1. marta līdz 31. jūlijam Your Voice in Europe tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/yourvoice). Zaļās nedēļas ietvaros Komisija turpinās apspriešanu 3. jūnijā Briselē organizējot semināru un ieinteresēto personu sanāksmi. Zaļo grāmatu apspriedīs arī mežu aizsardzības konferencē, kuru 6.–7. aprīlī Spānijas prezidentūra organizē Valsainā, Spānijā.