Plūdi un pērkona negaisi vairākās Rietumeiropas valstīs beidzamo dienu laikā prasījuši vismaz 18 cilvēku dzīvības.
Francijas galvaspilsētā Parīzē, ko plūdi piemeklēja ceturtdien, ūdens līmenis Sēnas upē sācis pamazām kristies, taču vakar tika izplatīts brīdinājums par plūdu draudiem valsts ziemeļaustrumos. Arī Vācijas rietumu daļu šķērso jauna negaisu fronte, kuras dēļ vakar nācies pārtraukt mūzikas festivālu Rock Am Ring, kas notika aptuveni 100 kilometru no Frankfurtes - dienu iepriekš spēcīgā negaisa laikā traumas bija guvuši vairāki desmiti skatītāju.
«Plūdi ir ieslodzījuši cilvēkus mājokļos, gāzuši kokus un elektrības stabus, izpostījuši šosejas un dzelzceļu līnijas, liekot glābējiem laivās pārvietoties pa pārplūdušo pilsētu ielām,» raksta AFP. Ziņu aģentūra norāda, ka 11 cilvēku gājuši bojā plūdos Vācijas federālajās zemēs Bavārijā un Bādenē-Virtembergā, četrus upurus plūdi prasījuši Francijā, divus - Rumānijā un vienu - Beļģijā.
Nedēļas nogalē pasaules televīzijas kompānijas turpināja demonstrēt iespaidīgos Parīzē uzņemtos kadrus - no krastiem izgājušo Sēnu. Agrā sestdienas rītā ūdens līmenis upē bija 6,1 metru augstāks par normu, bet pēc tam lēnām sācis mazināties. «Situācija stabilizējas, bet būs nepieciešama aptuveni nedēļa, lai ūdens Sēnā nokristos līdz normālam līmenim,» sarunā ar AFP sacījis hidrologs Bruno Žanē, piebilstot, ka šāds scenārijs gan piepildīsies vien tad, ja neuznāks jaunas lietavas. Vakar joprojām bija slēgtas vairākas Parīzes metro stacijas un gar Sēnas piekrasti nekursēja vilcieni, jo sliedes atrodas zem ūdens. Tāpat nebija atsākta kuģīšu satiksme upē. Pasaulslavenie Luvras un Orsī muzeji, kuri tika slēgti piektdien, lai no pazemes krātuvēm varētu drošākās vietās nogādāt plūdu apdraudētos eksponātus, darbu atsākšot šonedēļ, vēsta AFP.
Tomēr situācija uzlabojusies vien Parīzē un tās apkaimē. Vakar Francijas ziemeļu un austrumu reģionos izsludināts oranžais jeb otrs augstākais plūdu draudu līmenis. Francijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvis Bernārs Spics paziņojis, ka jau pašlaik nodarītie zaudējumi lēšami aptuveni 600 miljonu eiro apmērā. Prezidents Fransuā Olands, kurš apmeklējis plūdos cietušos Romorantēnā, intervijā radiostacijai Europe 1 solījis, ka trešdien valdība oficiāli pasludinās situāciju par dabas katastrofu, kas ļaus cietušajiem ātrāk saņemt finansiālo palīdzību un apdrošināšanas naudu. «Lieli postījumi nodarīti lauksaimniekiem. Fermeri ir zaudējuši savus mājlopus, bet citur iznīcināta vīnogu raža,» sacījis prezidents.
Simtiem miljonus eiro lielus zaudējumus plūdi nodarījuši arī Vācijā - lielākoties valsts dienvidos. Raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa vēsta, ka Bavārijas un Bādenes-Virtembergas upēs ūdens līmenis krītoties un daudzās apdzīvotajās vietās jau uzsākti sakopšanas darbi. Tomēr meteorologu prognozes neesot iepriecinošas, jo daudzviet valsts rietumos un dienvidos arī šajā nedēļā gaidāmi ļoti spēcīgi pērkona negaisi. To laikā nokrišņu daudzums uz kvadrātmetru var sasniegt 25 līdz 60 litru, novedot pie spontāniem plūdiem, norādījis meteoroloģiskā dienesta DWD eksperts Andreass Bekers, piebilstot, ka par šādām pēkšņām lietusgāzēm un pērkona negaisiem meteorologi konkrētu apdzīvoto vietu iedzīvotājus spēj brīdināt tikai stundu vai pusotru iepriekš. Beidzamās nedēļas laikā gan Francijā, gan Vācijā desmitiem cilvēku guvuši traumas zibens spērienu dēļ. Rokmūzikas festivālu Rock Am Ring, kas notika Mendigas pilsētas vecajā lidlaukā, apciemojuši vairāki spēcīgi negaisi. Naktī uz sestdienu tajos traumas guvuši 82 cilvēki, sestdien negaiss lika uz septiņām stundām atcelt koncertus, bet vakarrīt pēc iepazīšanās ar jaunākajām laika prognozēm secināts, ka festivāls ir jāpārtrauc, ziņo BBC.
Vācijas pilsētas Potsdamas Klimata izpētes institūta speciālists Peters Hofmans sarunā ar Deutsche Welle skaidrojis, ka zema spiediena ieplakas izveidošanās virs Rietumeiropas varētu būt saistāma ar globālajām klimata izmaiņām. Šajā sezonā Arktikā gaiss uzsilis straujāk nekā Eiropas dienvidu reģionos, un līdz ar to virs Atlantijas izveidojusies zemā spiediena ieplaka pāri Eiropai pārvietojas ļoti lēni. Vienlaikus no Ziemeļāfrikas un Atlantijas okeāna ekvatoriālajiem apgabaliem Eiropā ieplūst siltākas un mitrākas gaisa masas, kas, saskaroties ar aukstajām no ziemeļiem nākošajām gaisa masām, rada spēcīgas lietusgāzes un pērkona negaisus. Šī zemā spiediena ieplaka ļoti lēnām virzās uz kontinenta dienvidrietumiem, un P. Hofmans izteicis bažas, ka var atkārtoties 2013. gada notikumi. Toreiz maija beigās un jūnija sākumā līdzīgi klimatiskie apstākļi izraisīja spēcīgus plūdus Elbas un Donavas upju baseinos, kas noveda pie 25 cilvēku bojāejas un nodarīja Centrāleiropas valstīm un Vācijai aptuveni 12 miljardu eiro lielus zaudējumus.