Svētdien Šveicē notiks referendums, pēc kura šī turīgā valsts varētu kļūt par pirmo, kurā tiek noteikts universāls minimālo ienākumu līmenis un katrs iedzīvotājs ik mēnesi saņem garantētu naudas summu neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai nestrādā.
Tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums šveiciešu gatavojas iniciatīvu noraidīt, arī tās autori atzīst, ka šoreiz vēl necer uz uzvaru, taču norāda, ka agri vai vēlu, samazinoties darbavietu skaitam, pie līdzīga modeļa apspriešanas nāksies atgriezties.
«Nav šaubu, ka iniciatīva tiks noraidīta. Lielākā daļa cilvēku savu izvēli izdarīja jau pagājušā gada oktobrī, kad kļuva skaidrs, ka šāds referendums tiks izsludināts, un kampaņas laikā lielas izmaiņas nav notikušas,» sarunā ar ziņu aģentūru Swissinfo sacījusi socioloģisko pētījumu institūta GfS Bern politoloģe Martina Musona. Beidzamie dati liecina, ka garantētā minimālā ienākuma līmeni plāno atbalstīt 26% vēlētāju, bet 71% aptaujāto paziņojuši, ka balsos pret to. Pret iniciatīvu izteikušās gan abas Šveices parlamenta palātas, gan federālā valdība, gan lielākā daļa politisko partiju - tikai atsevišķiem sociāldemokrātu un zaļo deputātiem šķiet, ka tajā ir kas racionāls.
Lai gan medijos plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka «pēc 5. jūnija referenduma ikvienam šveicietim būs iespēja saņemt 2500 frankus (2265) eiro mēnesī par nekā nedarīšanu», tas nav īsti precīzs. Tautas nobalsošana notiks tikai par pašu principu, uzsver Swissinfo. Valsts konstitūciju ierosināts papildināt ar šādiem labojumiem: «1. Valdība nodrošina pamata ienākumus. 2. Šiem ienākumiem jābūt tādiem, lai ļautu cilvēkiem dzīvot cieņpilnu dzīvi un piedalīties publiskajā dzīvē. 3. Sistēmas finansējuma avotus un pamata ienākumu apjomu nosaka likumdevēji.» Citiem vārdiem sakot, ja notiek neticamais un vairākums iedzīvotāju (turklāt gan visā valstī, gan atsevišķi katrā no 26 kantoniem) tomēr atbalsta iniciatīvu, varētu paiet vēl gadi, kamēr parlaments izstrādātu šīs naudas dalīšanas mehānismu un noteiktu minimālā ienākuma apjomu.
2500 frankus kā iespējamo minimālo mēneša ienākumu apjomu (nepilngadīgām personām - 625 frankus) minējuši paši tautas iniciatīvas grupas Basic Income Switzerland (BIS) aktīvisti, kuri par šīs idejas realizēšanu cīnās kopš 2013. gada. CNN norāda, ka šī summa tikai nedaudz pārsniedz Šveicē noteikto oficiālo nabadzības slieksni (2219 franku mēnesī) un ir ievērojami mazāka par vidējo algu pirms nodokļu nomaksas (6427 franku). Tomēr desmitiem tūkstošu cilvēku, lielākoties tie, kuri strādā slikti atalgotos darbos vai nepilnu slodzi (piemēram, mātes, kurām jāvelta laiks bērnu audzināšanai) pašlaik nevar lepoties pat ar tik lieliem ienākumiem, un viņi arī ir BIS galvenā mērķauditorija.
Senatore no sociāldemokrātu partijas Anita Feca (vienīgā Senāta deputāte, kura ideju atbalstīja balsojumā) skaidrojusi, ka tas uzskatāms par apsteidzošu manevru, jo, turpinoties darba automatizācijai, darba vietu skaits samazināsies un aizvien vairāk cilvēku vienkārši nespēs atrast pietiekami labi atalgotu darbu. Pēc viņas domām, šāda situācija var izveidoties tuvāko 20 līdz 30 gadu laikā, un būtu labi, ja Šveices iedzīvotājiem jau pirms tam drošības spilvens garantētu minimālo ienākumu veidā. Kampaņas aktīvisti uzsver, ka, ieviešot jauno kārtību, tiktu mazināta cilvēku atkarība no sociālajiem pabalstiem, dota iespēja izvēlēties piemērotākas darba vietas, realizēt savu radošo potenciālu, vairāk laika veltīt ģimenei.
Tomēr konservatīvās Tautas partijas deputāts Reimons Klotū uzsvēris, ka pat turīgajai Šveicei (iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju šajā valstī ir par 40% lielāks nekā ASV) šāda naudas dalīšana finansiāli nav pa spēkam. «Balstoties uz 2012. gada statistikas datiem, tas nozīmētu 208 miljardu franku lielas izmaksas ik gadu - 35% no iekšzemes kopprodukta,» viņš norādījis. Ieguvēji būtu ne tikai tie, kuri pašlaik saņem mazāk par 2500 frankiem mēnesī, bet arī tie, kuri pelna vairāk, jo 2500 franku lieli ienākumi vairs netiktu aplikti ar nodokļiem. Tomēr ilgtermiņā var izrādīties, ka tieši viņiem jāfinansē šī pretrunīgi vērtētā programma, jo, lai iegūtu tai nepieciešamos līdzekļus, droši vien nāktos paaugstināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan citus nodokļus. Iniciatīvas aizstāvji norāda, ka būtu iespējams ekonomēt, atsakoties no sociālo pabalstu programmām, tomēr tad minimālo ienākumu līmenis jānosaka krietni augstāks, jo daudzi šveicieši pabalstos saņem vairāk par 2500 frankiem mēnesī - šos ienākumus viņiem neviens negrasās liegt. Turklāt atteikšanās no sociālajām programmām nozīmētu arī darba vietu skaita samazināšanos...
Nesen veikta socioloģiskā aptauja liecina, ka aptuveni 2% šveiciešu kaut rīt ir gatavi saņemt 2500 franku mēnesī par nekā nedarīšanu, bet vēl 8% atzīst, ka apdomātu šādu iespēju. It kā tas nav daudz, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pamest darbu gatavi lielākoties tie, kuri saņem mazāk par iespējamo ienākumu minimumu - kurš tad šos slikti apmaksātos darbus veiks viņu vietā? Idejas pretinieki norāda arī uz to, ka Šveice var kļūt par pārāk pievilcīgu galamērķi garantēto ienākumu kārotājiem no ārzemēm, jo pamata ienākumus plānots piešķirt ne tikai pilsoņiem, bet arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem.