ES notiek "smagas" sarunas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju
Eiropas Savienībā (ES) notiek smagas sarunas par sankciju pagarināšanu pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā, jo no dažu dalībvalstu puses ir sastopama pieaugoša pretestība, pavēstījis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
Ministrs norādīja aģentūrai BNS, ka Rietumiem ir jāiesaistās dialogā ar Krieviju, lai "atjaunotu" zaudēto uzticību un risinātu konfliktus Lībijā un Sīrijā.
"Mēs apzināmies, ka ES pieaug pretestība sankciju pagarināšanai pret Krieviju," viņš uzsvēra ceturtdien publicētā intervijā.
"Kopīgu pozīciju šajā jautājumā panākt būs grūtāk nekā pagājušajā gadā," piebilda Šteinmeiers.
Šteinmeieram ceturtdien paredzēts apmeklēt Viļņu un Rīgu un apspriest jūlijā Varšavā gaidāmo NATO samitu.
Ministrs neminēja konkrētas valstis, bet līdz šim lielāko skepsi par sankciju pagarināšanu ir paudusi Itālija un Ungārija, savukārt Baltijas valstis un Polija aicina turpināt izdarīt spiedienu pret Maskavu.
Šteinmeiers aģentūrai BNS uzsvēra, ka Vācija "smagi strādās, lai nodrošinātu, ka Eiropa šajā jautājumā uzstājas vienotā frontē", piebilstot, ka sankcijas ir nesaraujami saistītas ar 2015.gadā noslēgto vienošanos.
2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.
Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.
Ukrainas konfliktā kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni pagājušajā nedēļā prognozēja, ka sankcijas tiks pagarinātas.
Pašreizējās ES sankcijas pret Krievijas banku, aizsardzības un finanšu sektoriem ir noteiktas līdz jūlijam. To pagarināšanai ir nepieciešams vienbalsīgs ES dalībvalstu atbalsts.
Gaidāms, ka ES līderi šo jautājumu apspriedīs jūnijā.
Šteinmeiers arī sacīja, ka NATO samitā jūlijā tiks apspriesta papildu spēku izvietošana, plašāk šo jautājumu nekomentējot.
Viņš arī pauda, ka ir "labi", ka pirms samita Varšavā sanāks NATO-Krievijas padome.
"Mums ar Krieviju vajadzīgs atjaunot uzticību, kas ir zaudēta, un samazināt risku, ka mēs negribot varētu tikt ievilkti eskalācijas spirālē," uzsvēra ministrs.
"Mums ir vajadzīga Krievija, lai risinātu nozīmīgus starptautiskos problēmu punktus - gan Sīrijā, gan mūsu centienos stabilizēt Lībiju," viņš piebilda.
"Īpaši krīzes laikā mums ir nepieciešami formāti, kas ļauj pārvarēt klusumu un atgriezties pie sarunu galda," paziņoja Šteinmeiers.