Krievijai piemērotās sankcijas, visticamāk, tiks pagarinātas

Krievijai piemērotās sankcijas jūnijā, visticamāk, tiks pagarinātas, intervijā "Latvijas Radio" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

"Šobrīd pēc visa, ko esot NATO un Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmēs, esmu dzirdējis, [var spriest, ka] pēc būtības šo sankciju pagarināšanu atbalstīs visi," teica ministrs.

Rinkēvičs atgādināja, ka Minskas vienošanos izpilde ir absolūts priekšnoteikums sankciju politikas pārskatīšanai. Šobrīd ir redzams, ka daudzi punkti vēl nav izpildīti, piemēram, viens no būtiskākajiem, kas ir Ukrainas-Krievijas robežkontroles atdošana Ukrainai. Vēl ir vesela virkne lietu, kas pildās daļēji, uzsvēra ministrs.

Ministrs arī piebilda, ka pilotes Nadijas Savčenko atbrīvošana ir pozitīvs pavērsiens, tomēr tas nav absolūti pietiekams, lai runātu par kādu kardinālu pavērsienu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī Ukrainai vēl ir darāmie darbi.

Kā vēstīts, ES 2014.gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās.

ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.

Vai Krievija atgūs savu partneres statusu, būs atkarīgs no Krievijas valdības, kā arī no Ukrainas krīzes atrisināšanas, iepriekš norādījusi ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.

Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.

Ukrainas konfliktā kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.

Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.