Francijā sākusies streiku un protestu nedēļa

Vairākos Francijas reģionos kravas automašīnu šoferi vakar bloķējuši ceļus, sākoties izšķirošajām arodbiedrību rīkotajām protesta akcijām, kuru mērķis ir panākt valdības atteikšanos no darba likumu reformas. Protesta akcijas turpināsies līdz pat nedēļas nogalei un ietekmēs gan sauszemes transportu, gan aviosatiksmi, sagaidāms, ka daudzviet tiks slēgtas skolas, bet slimnīcās sniegs tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību. Parīzē un citās lielākajās pilsētās ieplānotas protesta demonstrācijas, bet valdība brīdinājusi to dalībniekus atturēties no vardarbības.

AFP atgādina, ka kaislības ap sociālistu valdības ierosināto darba likumu reformu virmo jau vairākus mēnešus. Prezidents Fransuā Olands un premjerministrs Manuels Valss uzsver, ka reformas galvenais mērķis ir padarīt darba tirgu elastīgāku, dodot darba devējiem iespēju vieglāk pieņemt darbā vai atlaist strādājošos. Pēc viņu domām, tas būtiski mazinātu bezdarba līmeni (jau vairākus gadus Francijā tas svārstās ap 10% atzīmi, bet starp gados jaunajiem iedzīvotājiem sasniedz 25%) un sekmētu ekonomisko izaugsmi, jo uzņēmēji labvēlīgas konjuktūras brīžos varētu nodarbināt vairāk cilvēku, nebaidoties no tā, ka, iestājoties sliktākiem laikiem, nevarēs viņus atlaist. Tomēr arodbiedrības, kas apvieno darba ņēmējus, vērš uzmanību uz to, ka būtiski samazināsies strādājošo sociālās garantijas, turklāt jaunais likums dos darba devējiem iespēju samazināt atalgojumu. Nevienprātība par šīm reformām novērojama arī sociālistu partijas iekšienē, un valdība pat neriskēja šos likumus likt uz balsošanu parlamenta apakšpalātā - ar īpašu rīkojumu, ko atļauj Francijas likumi, tie uzreiz nosūtīti izskatīšanai Senātā. Šis solis lika labējai opozīcijai pieprasīt uzticības balsojumu M. Valsa valdībai, ko tā ceturtdien pievakarē izturēja - pat tie sociālisti, kuri iebilst pret darba likumu reformām, nevēlējās gāzt savu ministru kabinetu.

Interneta ziņu vietne The Local norāda, ka šonedēļ Francijas iedzīvotājiem un šīs valsts viesiem nāksies rēķināties ar būtiskām transporta problēmām. Jau no vakardienas sācies apkalpojošā personāla streiks abās Parīzes lidostās (Orlī un Šarla de Golla lidostā), atcelta daļa reisu, un cilvēkiem, kuri iegādājušies biļetes uz vai no Parīzes, ieteikts sazināties ar attiecīgo lidsabiedrību, lai noskaidrotu, vai plānotie reisi notiks. Vēl sliktāka situācija var kļūt piektdienas rītā, kad streiku plānojuši uzsākt aviodispečeri visā Francijā. No šodienas līdz piektdienai pieteikts arī dzelzceļnieku streiks. Visspēcīgāk tas skars vietējo līniju (arī ātrvilcienu) pasažierus, taču netiek izslēgta varbūtība, ka streika dēļ nekursēs vai ar kavēšanos kursēs arī starptautisko līniju vilcieni. Streikam gatavojas pievienoties ne tikai dokeri, bet arī citi ostu darbinieki, un tas nozīmē traucējumus prāmju satiksmē. Gan Parīzē, gan citās pilsētās - Nantē, Marseļā, Bordo - streikot grasās arī vietējie sabiedriskā transporta vadītāji. Bet kravas automašīnu šoferi vakar jau nobloķējuši satiksmi daudzviet Francijā - sākot ar Marseļu un beidzot ar Nanti, Lemānu un Bordo. Tālbraucēji ir satraukti par to, ka jaunais likums ļaus darba devējiem samazināt samaksu par nostrādātajām virsstundām, ziņo AFP. «Mūsu mērķis ir paralizēt satiksmi un bloķēt ekonomiku,» atklāti paziņojis Marseļas kravas automašīnu šoferu arodbiedrības vadītājs Lorēns Kazanova.

Tikmēr Francijas prezidents F. Olands vakar intervijā radiostacijai Europe 1 uzsvēris, ka valdība neatteiksies no uzsāktās reformas. «Es neatkāpšos, jo pārāk daudzas [iepriekšējās] valdības jau ir atkāpušās. Es labāk cilvēku atmiņā palikšu kā prezidents, kurš veicis reformas, nekā kā prezidents, kurš nav izdarījis neko,» F. Olanda teikto citē AFP. Interesanti, ka gandrīz stundu ilgās intervijas laikā prezidents arī pateicis, ka kreiso spēku nometnē neredzot nevienu citu kandidātu, kurš varētu veiksmīgi startēt nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās, - tas uzskatāms par mājienu, ka, neraugoties uz katastrofālo reitingu, F. Olands tomēr varētu pats kandidēt vēlēšanās.

Prezidents arī asi kritizējis tos protesta demonstrāciju dalībniekus, kuri beidzamo mēnešu laikā iesaistījušies veikalu, banku un iestāžu ēku demolēšanā un sadursmēs ar policiju. «Cilvēkiem ir tiesības piedalīties protesta akcijās, bet nekārtību rīkotāji tiks sodīti,» viņš sacījis. Laikraksts The Daily Telegraph atgādina, ka arī iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs svētdien brīdinājis nekārtību rīkotājus, ka viņi var necerēt uz iecietību. To, ka tie nav tikai vārdi, apliecina notikušais ar kādu 18 gadus vecu Rennas pilsētas skolēnu - viņam izvirzītas oficiālas apsūdzības policista slepkavības mēģinājumā, jo, kārtējās demonstrācijas laikā, sākoties sadursmēm, skolēns kopā ar vairākiem citiem cilvēkiem nogāzuši zemē, bet pēc tam situši un spārdījuši policistu. B. Kaznēvs pavēstījis, ka divu mēnešu ilgo protesta akciju laikā aizturēti vairāk nekā 1300 cilvēku, no kuriem 51 jau esot notiesāts, saņemot diezgan bargus sodus.