Ministre sola stiprināt Vācijas armiju

Pirmo reizi kopš aukstā kara gadiem Vācija nolēmusi palielināt bruņotajos spēkos jeb bundesvērā dienošo karavīru skaitu, un jau tuvāko gadu laikā armijas rindas papildinās ap 12 000 cilvēku – to skaitā arī civilie speciālisti.

Ņemot vērā starptautiskajās misijās iesaistīto vācu karavīru sūdzības, plānots iegādāties mūsdienīgāku bruņojumu un ekipējumu, taču pat solītā aizsardzības budžeta palielināšana nenozīmēs, ka Vācija spēs izpildīt NATO standartus un atvēlēt šim mērķim vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības ministrijas plāni jau izpelnījušies kreisās opozīcijas kritiku.

Vairāk karavīru

«Gadsimta ceturksni ilgusī militāro izdevumu samazināšana ir galā. Tagad Vācijas bruņotie spēki atkal sāks augt. Bundesvēram ir jāmodernizējas visās jomās,» aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas sacīto citē raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa. Tā uzsver, ka ministres priekšteči šajā amatā Karls Teodors cu Gutenbergs un Tomass de Mezjērs, lai gan pārstāvēja to pašu kristīgo demokrātu un sociāldemokrātu koalīciju, turpināja kursu uz armijas samazināšanu, taču situācija būtiski mainījusies līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, nestabilitātes palielināšanos Tuvajos Austrumos un pagājušā gada migrācijas krīzi Eiropā.

Vācijas karavīri pašlaik ir iesaistīti 16 starptautiskajās misijās dažādās pasaules valstīs - no Irākas un Sīrijas, kur piedalās izlūkošanas operācijās, līdz Mali, kur apmāca vietējo armiju, un Vidusjūrai, kur vācu karakuģi patrulē un glābj nelegālos migrantus. Beidzamajās nedēļās aizvien skaļāk tiek runāts par to, ka Vācija ir gatava aktīvāk iesaistīties arī NATO austrumu robežu sargāšanā.

Kopš 1990. gadā notikušās Vācijas atkalapvienošanās bruņotajos spēkos dienošo skaits pakāpeniski, bet stabili samazinājies. Deutsche Welle atgādina, ka deviņdesmito gadu sākumā armijā dienējuši 585 000 militārpersonu un 215 000 civilo speciālistu, bet pašlaik viņu skaits sarucis attiecīgi līdz 177 000 un 87 000 cilvēku. 2011. gadā Vācija arī pieņēma lēmumu atteikties no obligātā karadienesta, pārtraucot iesaukšanu armijā. Tagad U. fon der Leiena paziņojusi par pretēja procesa uzsākšanu. Iesākumā plānots bruņoto spēku rindām piesaistīt 7000 militārpersonu un 4400 civilo speciālistu, kuru galvenais uzdevums būs cīņa pret Islāma valsts radītājiem draudiem un kiberdrošības jautājumi, vēsta Reuters. U. fon der Leiena skaidrojusi, ka bruņoto spēku komplektēšanai nepieciešama elastīgāka pieeja, un vācu mediji vēsta, ka Aizsardzības ministrija ir gatava atteikties no vairākām dogmām.

Piemēram, plānots dot vidējā līmeņa komandieriem lielāku patstāvību, lemjot par to, kādi speciālisti viņiem savās armijas daļās ir nepieciešami - jāatgādina, ka līdz šim ar rekrutēšanu bruņoto spēku personāla daļa nodarbojusies centralizēti. Savukārt datorspeciālistiem turpmāk vairs netiks prasīta tikpat izcila fiziskā sagatavotība kā karavīriem, kuriem jāpiedalās kaujās. Aizsardzības ministrijas mērķis ir arī slēgt pēc iespējas ilgākus kontraktus gan ar karavīriem un virsniekiem, gan civilo personālu, kas tiek rekrutēts armijā.

Tiesa, skeptiķi norāda, ka atrast piemērotus inženierus vai datorspeciālistus bundesvēram būs grūti, jo armijai šajā jomā nākas konkurēt ar privātuzņēmumiem, kas parasti spēj piedāvāt lielāku atalgojumu. To atzinis ar karavīru asociācijas Bundeswehrverband vadītājs Andrē Vistners, kurš ministres plānu vērtējis pozitīvi, taču uzskata to par novēlotu. «Diemžēl tagad nāksies ieguldīt milzīgus līdzekļus reklāmas kampaņā, lai bundesvēram piesaistītu kvalificētu darbaspēku - speciālistus, kurus, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, savulaik atlaida no bruņotajiem spēkiem,» viņš sacījis intervijā DPA.

Līdz 2% netiek

«Izskatās, ka Berlīnes jaunākais paziņojums ir arī atbilde ASV atkārtotajiem aicinājumiem NATO dalībvalstīm atvēlēt lielāku finansējumu aizsardzībai,» norāda AFP, atgādinot, ka aprīlī vizītes laikā Hannoverē šo problēmu pieminējis arī ASV prezidents Baraks Obama. Tikai dažas Eiropas valstis spējušas aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, un Vācija ne tuvu nav starp vadošajām - pašlaik tās aizsardzības budžets ir 34,2 miljardi eiro, kas tikai mazliet pārsniedz 1% no iekšzemes kopprodukta.

Līdz 2020. gadam to gan paredzēts palielināt līdz 39,2 miljardiem eiro, taču Minhenes Bundesvēra universitātes profesors Mikaēls Esigs sarunā ar interneta ziņu vietni The Local uzsvēris - lai sasniegtu nepieciešamos 2%, aizsardzības budžets būtu jāpalielina līdz aptuveni 60 miljardiem eiro, taču ir skaidrs, ka tas nenotiks. Bet līdzekļi bruņotajiem spēkiem ir akūti nepieciešami - ne tik daudz karavīru algošanai kā bruņojumam. Laikraksts Die Zeit vēsta, ka vācu karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās misijās, nākas kaunēties ne tikai par savu novecojušo ekipējumu, kas apdraud dzīvību. Piemēram, Mali dienošie vācieši sūdzas, ka viņu triecienšautenes G36 karstos laika apstākļos zaudē precizitāti, virs Sīrijas teritorijas vācu piloti lido iznīcinātājos Tornado, kuru lielākā daļa ir vecāki par pašiem lidotājiem, bet tankisti nu jau gandrīz divdesmit gadus velti gaida solītos modernos tankus Puma.

Kreisie negrib kaitināt Krieviju

«Ja mēs vēlamies spēlēt būtisku lomu uz starptautiskās skatuves, mums ir jāinvestē bruņotajos spēkos,» ir pārliecināts M. Esigs. Līdzīgi kā viņš domā arī abu lielās koalīcijas partiju politiķi, taču pret papildu līdzekļu asignēšanu aizsardzības vajadzībām nikni iebilst kreisā opozīcija - Kreiso partija un Zaļie, kuriem pa prātam bijis Vācijas uzsvērtais izolacionisms pēc Otrā pasaules kara.

Kreiso pārstāve Kristīne Buholca nav palaidusi garām iespēju pārmest valdībai, ka tā rīkojas nepareizi, sūtot vācu karavīrus stiprināt NATO austrumu flangu. «Tas nekādi neveicina mieru, bet tikai rada palielinātu spriedzi,» viņa sacījusi, ar to domājot spriedzi attiecībās ar Krieviju. Šādam viedoklim piekrīt arī Zaļo partijas politiķe Agneška Brugere, kura intervijā The Local sacījusi, ka aizsardzības ministre, izprasot armijai lielāku finansējumu, tikai mēģina piesegt savas kļūdas. A. Brugere runājusi par «strukturālām reformām», kas nepieciešamas bundesvēram, tomēr nav precizējusi, kas ar to domāts.