Polijas opozīcija mobilizējas pret labējo valdību
Varšavā notikusi vērienīga demonstrācija, kuras dalībnieki pauduši atbalstu Eiropas Savienībai un kritizējuši pašlaik Polijā pie varas esošo labējo valdību. Lai gan protesta akcija patiešām bijusi masveidīga, socioloģiskās aptaujas liecina, ka pie varas esošā konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS) joprojām pārliecinoši ir populārākā valstī un jaunu vēlēšanu gadījumā to atbalstītu 33% aptaujāto.
«Mēs šeit atrodamies tādēļ, ka vēlamies cīnīties par Polijas brīvību un demokrātiju,» manifestācijas dalībniekus uzrunājis bijušais Polijas prezidents, liberālis Broņislavs Komorovskis. Demonstrantu rokās bijuši gan sarkanbaltie Polijas, gan zili zeltainie ES, gan varavīksnes krāsu karogi, bet pasākumam bija dota devīze Mēs esam un būsim ES. Informācija par demonstrācijas dalībnieku skaitu gan ir pretrunīga - Polijas policija paziņojusi, ka ielās izgājuši aptuveni 45 000 manifestantu, Varšavas mērs (opozīcijā esošās Pilsoniskās platformas politiķe Hanna Gronkjeviča Valca) vēstījusi par 200 000 protestētāju, bet medijos, kuri allaž kritizē Polijas labējo valdību, jau parādās ziņas par 240 000 demonstrantu. Pilsoniskās platformas līderis, bijušais ārlietu ministrs Gžegošs Shetina paziņojis, ka tik masveidīga demonstrācija Polijā nav notikusi kopš 1989. gada. Vakar intervijā TVN viņš paziņojis, ka šī manifestācija varētu būt pirmais solis opozīcijas apvienošanai un vienota kandidātu saraksta izveidošanai 2019. gada parlamenta vēlēšanās.
Konservatīvo partija PiS pagājušajā gada guva divas nozīmīgas uzvaras - sākumā tās atbalstītais Andžejs Duda sensacionāli uzvarēja Polijas prezidenta vēlēšanās, bet oktobrī partija izcīnīja graujošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, kas tai ļāva izveidot valdību, pat nemeklējot sabiedrotos. Kopš tā laikā jaunais parlamenta sastāvs un valdība ir pieņēmuši virkni likumu un lēmumu, kurus kritizējuši ne tikai politiskie oponenti, bet arī ES institūcijas - gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija. Konservatīvajiem tiek pārmesta varas koncentrēšana savās rokās, mēģinājumi ietekmēt preses brīvību un tieslietu sistēmas neatkarības apdraudēšana. Likums par Konstitucionālās tiesas reformu, kuru apstrīdējuši tās tiesneši, ir novedis pie tā, ka augstākās tiesu instances darbs ir paralizēts, kas var novest pie neparedzamām sekām. «Juristi brīdina, ka jau tuvākajā laikā var izcelties nopietni juridiskie strīdi par nodokļiem, zemes īpašumiem un pat autovadītāju apliecībām, jo šīs lietas nākamajos mēnešos vajadzētu izskatīt Konstitucionālajā tiesā,» raksta Reuters. Tiesas sastāvs ir atteicies pakļauties reformai, bet valdība nolēmusi ignorēt tos spriedumus, kas pieņemti saskaņā ar veco kārtību. Savukārt tajās municipalitātēs, kurās vairākums ir opozīcijai (kā, piemēram, Varšavā), pašreizējā Konstitucionālās tiesas sastāva spriedumus uzskata par likumīgiem.
Opozīcija nav apmierināta arī ar valdības skeptisko attieksmi pret ES - visspilgtāk tā izpaudās, kad Beatas Šidlo vadītais ministru kabinets paziņoja, ka tam vairs nav saistošs iepriekšējās valdības solījums par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Liberālās Mūsdienu partijas (Nowoczesna) pārstāve Kamila GasjukaPihoviča brīdinājusi, ka šāda attieksme pret ES, uz kuras kritiku Polijas amatpersonas parasti atbild ar aicinājumiem «nejaukties valsts iekšējās lietās», beigsies ar to, ka sākotnēji Polija kļūs par ES perifēriju, bet pēc tam vispār var tikt izslēgta no savienības. «Bet no vēsturiskās stacijas, kurā atrodas Polija, atiet tikai divi vilcieni - viens ir Eiropas ekspresis, bet otrs - Transsibīrijas vilciens,» viņas sacīto citē International Business Times. PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš pazīstams ar saviem asajiem pret Krieviju vērstajiem izteikumiem, gan kategoriski noliedzis, ka vēlētos iegrūst Poliju Krievijas apskāvienos. «Mēs vēlamies būt Eiropas Savienības dalībvalsts, jo gribam ietekmēt Eiropas likteni. Taču mūsu pozīcija ir atkarīga no pašu spēka - mums jākļūst par spēcīgu Eiropas valsti,» viņš uzsvēris sestdien izplatītajā videomateriālā.