Ukraiņu receptes infokara kontroperācijām

Ukrainas pārstāvji, kas piektdien ieradās Rīgā uzstāties seminārā par NVO un mediju lomu hibrīdkarā, kādā centra lielveikalā atrada gan grāmatu par to, kā nacionālistiskās Baltijas valstis melīgi traktē pasaules karus, gan bibliogrāfiskus atkritumus par Krimas pievienošanos Krievijai. Latvijas iedzīvotāju smadzenes tiek skalotas ļoti intensīvi.

Informatīvajā karā ar Krieviju vispirms smagi sakauti, tagad ukraiņi kļuvuši par izciliem ekspertiem šajā karadarbības formā. Viņiem ir Informācijas politikas ministrija. Efektīvas metodes, kā aizstāt Krievijas saturu ar savējo. Speciālas apmācību programmas žurnālistiem darbam kara zonā. Lieliska sadarbība ar nevalstisko sektoru.

Būtiska atziņa, ko seminārā uzsvēra Hibrīdkara pretestības biroja dibinātājs Jevgenijs Magda: «Dzimteni mīl ne tikai valsts dienestā.» Un cilvēki ārpus dienesta esot vērtīgs resurss, jo spēj darboties elastīgāk un operatīvāk reaģēt uz jauniem draudiem. Tāpēc valstij nepieciešams apzināt viedokļu līderus, sadarboties ar blogeriem, kultūras darbiniekiem, medijiem. Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts Vjačeslavs Gusarovs stāsta, ka pēc tam, kad ielu satīras teātris pie EDSO mītnes Kijevā sarīkoja performanci ar miera baložu cepšanu, organizācija daudz aktīvāk sāka pildīt savus uzdevumus. Tātad publisks apkaunojums motivēja.

Ar priekšlasījumu par darbu informācijas kara apstākļos uzstājās arī informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova. Latvijas Aizsardzības ministrija pēc tam pieteicās uz visām ukraiņu prezentācijām, jo situācija, pazīmes, uzbrukumi Latvijai esot ļoti līdzīgi. Tātad arī nepieciešamie pretlīdzekļi varētu būt tie paši. Viens no T. Popovas ieteikumiem - skrupulozi monitorēt no Krievijas nākošo informācijas plūsmu un par dezinformāciju nekavējoties vērsties tiesā, pieprasot šo kanālu slēgšanu. Metode strādājot labi. Taču jāņem vērā, ka informācijas telpā vakuums nav iespējams. Tiklīdz kāda plūsma apsīkst, vietā ieplūst cita, un būtiski nepieļaut, ka tā atkal nāk no pretējās nometnes. Tātad jārada savs kvalitatīvs saturs. Ukrainā ar to nodarbojas gan valsts, gan arī privātais sektors ar valsts atbalstu. Krimā 50% ziņu programmu nāca no Krievijas. Tad valdība pieņēma lēmumu medijiem un individuāli strādājošajiem žurnālistiem par brīvu piešķirt raidītājus. Pateicoties šiem 50 raidītājiem, gada laikā Ukrainai lojālais saturs ēterā pieaudzis par 20%.

Semināra dalībnieki arī runāja par hibrīdkara definīciju. Latvijā tas ir modē, bet, kā uzsvēra Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors, bieži vien šīs debates aiziet aplamā gultnē. Hibrīdkara būtiskā sastāvdaļa ir konvencionālais karš, un šāvieni pie mums, par laimi, neskan. Tātad Latvijā nekāds hibrīdkarš pašlaik nenotiek. Cita lieta, ka jāuzmana informācijas kara pazīmes, lai pamanītu brīdi, kad tas var pārtapt fiziskā karā. To uzsvēra arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs - Krievijas armijas spēku aktivitāte Baltijas valstu pierobežā ir tieši konvencionālā kara drauds. Neesot nekāda pamata uzskatīt, ka mūsdienās karš var notikt tikai internetā vai ēterā. Noslēgumā A. Panteļējevs minēja arī savā ministrijā iecienītāko definīciju, ko atzinīgi novērtēja viesi no Ukrainas: hibrīdkarš ir pretinieka vājību ekspluatēšana visplašākajā šo vājību spektrā. Efektīvākais pretlīdzeklis šādam karam ir vājību savlaicīga identificēšana un novēršana.