Pirms vairāk nekā 100 miljoniem gadu dinozauri migrējuši no Eiropas, turklāt šis process turpinājies arī pēc tam, kad Pangejas superkontinents jau bija sašķēlies un migrācijas ceļus atrast nav bijis tik vienkārši. Ar šādu atklājumu, kas izdarīts, izmantojot tīklošanas teoriju, klajā nākusi Līdsas universitātes speciālista Aleksa Danhila vadītā zinātnieku grupa. Viņiem gan nav īsti skaidrs, kādu iemeslu dēļ šie rāpuļi par piemērotākiem dzīvei uzskatījuši citus kontinentus.
A. Danhils un viņa kolēģi, kuru pētījuma rezultāti aprakstīti izdevuma Journal of Biogeography beidzamajā numurā, ir rūpīgi analizējuši datu bāzi Paleobiology Database - tajā reģistrētas visas pasaulē uzietās dinozauru fosilijas. Lai iegūtu informāciju par dinozauru migrācijas ceļiem un uzzinātu, kad šī migrācija notikusi, pētnieki salīdzinājuši, cik senas vienu un to pašu dinozauru sugu fosilijas atrastas tajā vai citā kontinentā. Iegūtie rezultāti, protams, koriģēti ar matemātiskām metodēm, ņemot vērā to, ka dažādos kontinentos fosiliju meklēšana noritējusi ar dažādu intensitāti un uzieto pārakmeņojumu skaits būtiski atšķiras, norāda Christian Science Monitor. Piemēram, Eiropā šādi izrakumi tiek veikti jau 250 gadu, salīdzinoši labi izpētīta arī Ziemeļamerika un atsevišķi Āzijas reģioni, kamēr Āfrikā, Austrālijā un lielā daļā Dienvidamerikas fosiliju meklēšana uzsākta salīdzinoši nesen.
Taču zināmus secinājumus vienalga iespējams izdarīt, vēsta CNN, atsaucoties uz pētījuma autoriem. Pirmkārt, ir skaidrs, ka dinozauri, par kuru izcelsmes vietu uzskatāma Eiropa, pamazām apguvuši aizvien jaunas un jaunas teritorijas un migrāciju nav spējis apstādināt pat fakts, ka pēc Pangejas sašķelšanās (pirms aptuveni 175 miljoniem gadu) šo maršrutu atrašana kļuvusi sarežģītāka. Šajā ziņā aizvēsturiskie rāpuļi daudz neatšķiras no mūsdienās sastopamajiem dzīvniekiem. «Pietiek kādai sugai dot tikai pusi iespējas, un tā paplašinās savu apdzīvotības areālu, ielaužoties jaunā ekosistēmā,» intervijā CNN skaidrojis A. Danhils. CNN atgādina, ka līdzīgi vēlāk noticis arī ar cilvēkiem - par homo sapiens dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, taču ar laiku cilvēki sasnieguši visus planētas nostūrus. A. Danhilam nav konkrētas atbildes uz to, kādā veidā dinozauri no viena kontinenta pārcēlušies uz citu. Viņš pieļauj iespēju, ka tolaik starp kontinentiem, kas tikai nesen (ģeoloģiskos mērogos) bija sākuši atdalīties viens no otra, pastāvējuši savdabīgi sauszemes tilti - viens no tiem, piemēram, varējis savienot Indiju, Madagaskaru un Austrāliju. Lai gan mūsdienu putnu priekšteči spārnotie dinozauri nav bijuši īpaši veikli lidotāji, ļoti iespējams, ka viņi spējuši pārvarēt nelielus attālumus. «Es arī nebrīnītos, ja izrādītos, ka lielie sauszemes dinozauri ir pratuši peldēt, galu galā, ziloņi taču peld,» piebildis A. Danhils.
Taču pati interesantākā viņa pētījuma sadaļa attiecas uz agrīno krīta periodu - pirms 125 līdz 100 miljoniem gadu. Britu zinātnieki konstatējuši, ka šajā laika posmā Eiropā izzudušas daudzas dinozauru sugas, taču jaunas to vietā nav stājušās. Faktiski tas nozīmē dinozauru masveida migrēšanu no Eiropas, kuras iemesli A. Danhilam un viņa kolēģiem nav skaidri. Iespējams, ka tobrīd mūsu kontinentā valdījuši kādi specifiski klimatiskie apstākļi, kuru dēļ jaunas sugas nav varējušas rasties, bet tikpat labi iespējams, ka pēc iepriekš notikušā demogrāfiskā sprādziena daba uzskatījusi, ka visas nišas, kuras varētu ieņemt dinozauri, Eiropā jau ir aizpildītas. A. Danhils atzinis, ka, lai cik ļoti to arī negribētos, jāņem vērā vēl viena iespēja. Zinātnieku aplēses var būt kļūdainas, jo tās balstās tikai uz atrastajiem pārakmeņojumiem, kas pavisam noteikti nesniedz pilnīgu ainu par to, kāda izskatījusies dinozauru apdzīvotā pasaule.