Pēc sakāves priekšvēlēšanās Indiānas štatā senators Teds Kruss paziņojis, ka izstājas no cīņas par Republikāņu partijas nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Līdz ar to kļuvis gandrīz pilnīgi skaidrs, ka lielās, vecās partijas kandidāts vēlēšanās būs pretrunīgi vērtētais miljardieris Donalds Tramps. Viņa izvirzīšana ir šoks ne tikai republikāņu elitei, bet arī daudziem partijas ierindas atbalstītājiem, un lielākā daļa politologu šaubās, vai D. Tramps spēs mobilizēt un apvienot partijas elektorātu. Tiesa, pirms nepilna gada tikpat lielas šaubas bija par viņa izredzēm uzvarēt republikāņu iekšējā cīņā...
Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 9. novembrī, bet jūlija otrajā pusē abas vadošās partijas oficiāli nominēs savus kandidātus, atgādina Reuters. Demokrāti uz konventu pulcēsies no 25. līdz 28. jūlijam Filadelfijā, kur delegātu vairākums, domājams, atbalstīs bijušās pirmās lēdijas un valsts sekretāres Hilarijas Klintones kandidatūru. Viņas pārsvars pār konkurentu - senatoru Bērniju Sandersu, kurš sevi dēvē par demokrātisko sociālistu - ir gana ievērojams, un pat zaudējums Indiānas štatā diez vai iedragās H. Klintones pozīcijas. Jau otrdien H. Klintone paziņojusi, ka cīņa ar partijas biedru ir galā, un viņa tagad koncentrējoties prezidenta vēlēšanām. «Tas jādara, jo mums būs ļoti smaga kampaņa pret kandidātu, kurš vārda tiešā nozīmē spēj pateikt vai izdarīt jebko,» viņas sacīto citē AFP. B. Sanderss gan pavēstījis, ka negrasās padoties. «Klintones komanda domā, ka viņu kampaņa ir beigusies, taču viņi kļūdās. Mēs šo cīņu esam uzsākuši, lai uzvarētu, un turpināsim to, kamēr būs nobalsojis beidzamais vēlētājs,» viņš pavēstījis pēc samērā negaidītās uzvaras Indiānas štatā.
Atšķirībā no Demokrātu partijas, kurā par nomināciju cīnījās tikai trīs politiķi (turklāt viens kandidāts atbira jau pēc pirmajām priekšvēlēšanām) un 68 gadus vecā H. Klintone tika uzskatīta par neapšaubāmu favorīti, cīņa par nomināciju Republikāņu partijas rindās bija krietni aizraujošāka un neprognozējamāka. Taču pašlaik nav faktiski nekādu šaubu par to, ka Republikāņu partijas konventā, kas no 18. līdz 21. jūlijam notiks Klīvlendā, par prezidenta kandidātu nominēs tobrīd jau 70 gadu vecumu sasniegušo D. Trampu. Pēc balsojuma Indiānas štatā viņš sev nodrošinājis jau 1047 no 1237 nepieciešamajām konventa delegātu balsīm, turklāt pēc T. Krusa izstāšanās D. Trampa vienīgais formālais pretinieks ir Ohaio štata gubernators Džons Keisiks, kuram pašlaik ir vien 153 delegātu atbalsts. Kā norāda BBC, pirmo reizi kopš 1952. gada, kad uz ASV prezidenta posteni pretendēja (un arī tika ievēlēts) Dvaits Eizenhauers, šim amatam tiks nominēts cilvēks, kurš nekad nav ticis ievēlēts kādā amatā valsts pārvaldē.
«Tagad mūsu mērķis ir Hilarija Klintone,» pēc uzvaras Indiānā saviem līksmojošajiem piekritējiem paziņojis D. Tramps. Viņš piebildis, ka no bijušās pirmās lēdijas neiznāks izcils, bet gan ļoti vājš prezidents, un solījis, ka republikāņi «novembrī uzvarēs un uzvarēs pārliecinoši». «Pirmais uzdevums, kas jāpaveic Trampam, ir dziļo plaisu aizlāpīšana Republikāņu partijā. Daudzus tās piekritējus neapmierina viņa aizskarošais runas un uzvedības stils, nievājošā attieksme pret sievietēm un skandalozie priekšlikumi par mūra būvēšanu uz robežas ar Meksiku, 11 miljonu nelegālo imigrantu deportēšanu, musulmaņu neielaišanu ASV vai represijām pret teroristu tuviniekiem,» norāda Reuters. Savukārt BBC piebilst, ka tuvākajos mēnešos gaidāma «bezprecedenta izrāde mūsdienu ASV politiskajā vēsturē» - daļa D. Trampa kritiķu Republikāņu partijā centīsies salīgt ar viņu mieru, citi ignorēs savas partijas kandidātu, izliekoties, ka nekādu vēlēšanu 9. novembrī nav, bet vēl citi vai nu piesliesies kādam neatkarīgajam kandidātam bez lielām izredzēm uz uzvaru, vai pat vēlēšanās atbalstīs H. Klintoni.
Visneveiklākajā situācijā tagad nokļuvusi partijas elite, kas mēnešiem ilgi sludinājusi D. Trampa nepiemērotību nominācijai. «Donalds Tramps ir varbūtējais republikāņu kandidāts, un tagad mums nepieciešams apvienoties un visu uzmanību veltīt Klintones sakaušanai,» jau dažas minūtes pēc tam, kad T. Kruss paziņoja par savu kapitulāciju, pavēstījis partijas nominālais vadītājs Reinss Prībuss. Līdzīgu viedokli sarunā ar Reuters paudis Republikāņu Nacionālās komitejas vadītājs Misisipi štatā Henrijs Barbūrs. «Ja vēlamies novembrī uzvarēt, mums jāapvieno partija. Automašīnas atslēgas ir Donalda Trampa rokās. Viņš ir tas, kuram mūs jāapvieno, un tagad ir viņa iespēja, jo vēlētāji izvēlējās Trampu,» sacījis partijas funkcionārs. Washington Post norāda, ka partijas elitē ir ne mazums cilvēku, kuri ne tikai netic D. Trampa uzvarai prezidenta vēlēšanās, bet arī baidās no tās, jo, kļūstot par Baltā nama saimnieku, viņš varētu ne tikai mēģināt realizēt savus utopiskos plānus, bet arī sagraut partiju. Šiem ļaudīm gan nav palicis daudz iespēju - bloķēt D. Trampa nominēšanu viņi nespēs, un arī laika, lai virzītu prezidenta amatam kādu neatkarīgo kandidātu, kuru varētu atbalstīt republikāņu elektorāts, vairs nav. Tādēļ 9. novembra vēlēšanās amerikāņiem droši vien nāksies izvēlēties starp H. Klintoni un D. Trampu.