NATO apsver iespēju Baltijas valstīs un Polijā dislocēt 4000 karavīru

© F64

ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters ir paziņojis, ka NATO apsver iespēju Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā dislocēt 4000 karavīru, vēsta Polijas Radio.

Ministrs to paziņoja žurnālistiem, lidojot no Vašingtonas uz Štutgarti.

Viņš norādīja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts NATO samitā, kas jūlijā notiks Varšavā.

Karavīri rotācijas kārtībā varētu tikt izvietoti Baltijas valstīs un, iespējams, Polijā, ziņo Polijas Radio.

Kārters tādējādi ir apstiprinājis laikraksta "The Wall Street Journal" (WSJ) iepriekš vēstīto informāciju.

Laikraksts ziņoja, ka NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju. ASV, visticamāk, varētu piešķirt divus bataljonus, bet Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks WSJ apstiprināja kopējo kontingenta lielumu un paziņoja, ka tā ir atbilde uz Krievijas pieaugošo aktivitāti Baltijas valstu tuvumā.

ASV mediji vēsta, ka plāns par 4000 karavīru dislocēšanu Baltijas valstīs un Polijā nepārklājas ar iepriekš izsludināto nodomu Austrumeiropā izvietot 4200 amerikāņu karavīru.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.