Vācijas AfD kritizē par vēršanos pret islāmu
Pret islāmu vērsta priekšvēlēšanu manifesta pieņemšana novedusi pie tā, ka pār labējo partiju Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland, AfD) veļas milzīgs kritikas vilnis. Tradicionālie politiskie spēki tai pārmetuši nostāšanos neonacisma pozīcijās, musulmaņu un jūdaistu kopienas kritizējušas par reliģisko brīvību ierobežošanas centieniem, bet liberālie komentētāji interneta vidē neskopojas ar tādiem apzīmējumiem kā «trakie», «jukušie» un «fašisti». Tomēr socioloģiskie aptauju dati liecina, ka šo partiju, kuru tik ļoti cenšas marginalizēt, ir gatavi atbalstīt vairāk nekā 13% Vācijas iedzīvotāju.
«Islāms nav daļa no Vācijas» - šis izteikums, kuru ar skaļām ovācijām atbalstīja lielākā daļa no Štutgartē notikušās AfD partijas konferences 2400 dalībniekiem, lieliski atspoguļo manifesta saturu, norāda raidsabiedrības Deutsche Welle interneta mājaslapa. AfD vairākums iestājies par to, lai aizliegtu mošejām būvēt minaretus, nepieļautu publisku aicināšanu uz musulmaņu lūgšanām, ārpus likuma pasludinātu musulmaņu galvassegas skolās un citās mācību iestādēs un seju aizsedzošās burkas visās sabiedriskajās vietās. «Mums islāms ir svešs, no ārzemēm ievazāts, un tāpēc uz to reliģiskās brīvības principu nevar attiecināt tikpat lielā mērā kā uz kristietību,» IBT citē AfD biedra Hansa Tomasa Tillšneidera sacīto. Savukārt partijas vadītājas Fraukes Petri vietnieks Aleksanders Gaulands norādījis, ka atšķirībā no kristīgajām reliģijām islāms allaž nozīmē centienus pārņemt kontroli un pildīt valsts funkcijas. Kāda mērenāk noskaņota delegāta aicinājumu cīnīties pret islāmismu, taču meklēt dialogu ar musulmaņiem, lielākā daļa konferences dalībnieku noraidījuši, izsvilpjot oratoru un skaļi ūjinot.
AFP atgādina, ka pirms trim gadiem dibinātā AfD sākotnēji sevi pozicionēja kā eiroskeptiķu partija, kas iebilda pret finansiālās palīdzības sniegšanu Grieķijai un citām grūtībās nokļuvušajām eiro zonas valstīm, uzskatot, ka Vācijai lietderīgāk būtu vispār atteikties no eiro. Mazinoties eiro zonas krīzei, līdz pagājušās vasaras sākumam partijas popularitāte bija kritusies līdz statistiskās kļūdas līmenim, taču tā spēja reanimēties, pateicoties migrācijas krīzei un kancleres Angelas Merkeles willkommen politikai, kuras rezultātā Vācijā gada laikā ieradās aptuveni miljons imigrantu. Beidzamajos mēnešos, kad ieceļotāju skaits atkal mazinājies, AfD izmantojusi Parīzes un Briseles terora aktus un lielāko uzsvaru liek uz draudiem, kādus Eiropas tradicionālajai kultūrai rada islāmticīgo iedzīvotāju skaita pieaugums. Pašlaik AfD faktiski pārņēmusi kustības Pegida (Patriotiskie eiropieši pret rietumvalstu islamizāciju) programmu. Šī kustība, ko liberālie mediji dēvē par ksenofobisku un neonacistisku, jau vairāk nekā gadu Drēzdenē un citviet Vācijā rīko regulāras demonstrācijas, brīdinot par briesmām, kas draud kristīgajai civilizācijai.
Vācijā pašlaik dzīvo aptuveni 4 miljoni musulmaņu, no kuriem vairākums ievēro valsts likumus, un Vācijas musulmaņu Centrālās padomes vadītājs Aimans Mazjeks intervijā Neue Osnabrücker Zeitung uzsvēris, ka AfD islāmofobiskā dienas kārtība nesniedz risinājumus problēmām un tikai novedīs pie sabiedrības šķelšanās. Iepriekš pazīstami musulmaņu kopienas pārstāvji bija salīdzinājuši AfD rosināto «islāmticīgo vajāšanu» ar nacistiskās Vācijas vēršanos pret ebrejiem, bet daudzi politologi brīdinājuši, ka šāda retorika sekmē lielāka skaita musulmaņu radikalizēšanos. Deutsche Welle norāda, ka AfD izpelnījusies kritiku arī no jūdaistu puses. Vācijas ebreju Centrālās padomes vadītājs Jozefs Šusters norādījis, ka partijas manifests ir naidīgs attiecībā pret visām reliģijām, atskaitot kristietību.
Vācijas valdošo partiju politiķi nav palaiduši garām iespēju pievienoties AfD kritizētāju korim. Viena no Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības (CSU) līderēm Gerda Hāzelfelta Die Welt paziņojusi, ka neviena demokrātiska partija ar AfD negrasās sadarboties un F. Petri cerības pēc 2017. gada Bundestāga vēlēšanām iekļūt valdošajā koalīcijā nepiepildīsies. Kristīgo demokrātu (CDU) ģenerālsekretārs Peters Taubers intervijā Bild am Sonntag nosaucis AfD politiķus nevis par konservatīvajiem, bet gan reakcionāriem, savukārt sociāldemokrātu partijas vadītāja vietnieks Ralfs Štegners nodēvējis AfD par «sašķeltu un traku galēji labējo partiju», kas spējot tikai meklēt grēkāžus, bet neesot gatava piedāvāt risinājumus.
Taču, lai kā citas partijas censtos norobežoties no AfD, ar to nāksies rēķināties kā ar nopietnu politisko spēku. Pašlaik labējie ir pārstāvēti jau 8 no 16 federālo zemju parlamentiem, bet nule kā Bild am Sonntag publicētā Emnid aptauja liecina, ka nākamā gada vēlēšanās par AfD varētu nobalsot 13% vēlētāju. Politoloģe Nēle Vizmana sarunā ar AFP uzsver, ka atklāta antiislāmiska retorika nebūs šķērslis AfD iekļūšanai Bundestāgā, drīzāk pat otrādi, Viņa atgādina par nesenu domnīcas Bertelsmann Foundation veiktu pētījumu, kas liecina, ka 57% Vācijas iedzīvotāju uzskata islāmu par draudu, bet 61% ir pārliecināti, ka šī reliģija nav savienojama ar Rietumu pasaules vērtībām.