Tirdzniecība un drošība – Obamas intereses Eiropā

Noslēdzot oficiālo vizīti Eiropā, ASV prezidents Baraks Obama vakar pēcpusdienā Hannoverē piedalījās mini samitā ar Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un Itālijas līderiem, pārrunājot gan aktuālus globālās politikas jautājumus, gan ciešāku sadarbību starp ASV un Eiropas Savienību. Viens no ASV līdera galvenajiem uzdevumiem gan Vācijā, gan Lielbritānijā (kur viņš viesojās pirms tam) bija mudināt Eiropas partnerus neatteikties no pretrunīgi vērtētā Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) noslēgšanas, uzskatot, ka tas jāpaveic līdz viņa prezidentūras beigām – tātad šogad.

Svētdienas vakarā B. Obama kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli piedalījās gadskārtējās Hannoveres meses (pasaules lielākā rūpniecības un tirdzniecības gadatirgus) atklāšanā – šogad ASV pirmo reizi ir šā gadatirgus oficiālais partneris un pasākumā pārstāvētas 465 amerikāņu kompānijas. Kā norāda Deutsche Welle, pateicīgāku auditoriju, lai mudinātu uz tirdzniecības līguma noslēgšanu, ASV prezidentam būtu bijis grūti atrast, jo lielākā daļa ekonomikas ekspertu ir pārliecināti, ka globālajiem milžiem šī vienošanās noteikti būs izdevīga. AFP norāda, ka svētdien B. Obama vakariņojis kopā ar prominentiem ASV un Vācijas biznesa līderiem, piemēram, Merck, ThyssenKrupp un Lufthansa vadītājiem, bet vakardienas rītu ziedojis, lai vēlreiz dotos uz Hannoveres mesi un tiktos ar uzņēmējiem – šāda darba kārtība diezgan skaidri apliecina ASV līdera prioritātes.

Londonā, kur B. Obama viesojās pirms vizītes Vācijā, viņu, protams, ne reizi vien lūdza izteikties par 23. jūnijā Lielbritānijā gaidāmo referendumu, kurā briti, iespējams, nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības. Kā jau bija sagaidāms, pēc pieklājības frāzēm par to, ka «Lielbritānijas iedzīvotājiem pašiem jālemj par savu nākotni» un tamlīdzīgi, ASV prezidents nespēja atturēties no britu mudināšanas atbalstīt palikšanu ES sastāvā. Un viens no viņa galvenajiem argumentiem attiecās tieši uz tirdzniecību un biznesa saiknēm. ASV prezidents brīdināja, ka, izstājoties no ES, Lielbritānija faktiski var palikt ārpus TTIP vienošanās un tās sarunas par līdzīgu līgumu ar ASV var ilgt pat desmit gadu, kas vietējiem uzņēmējiem par labu nenākšot. Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam, kurš aktīvi atbalsta palikšanu ES sastāvā, tas devis papildu iemeslu iestāties arī par ES un ASV tirdzniecības līgumu.

Vēl vienu atklātu sabiedroto B. Obama pagājušās nedēļas nogalē atrada Vācijā. «Mēs ar Angelu esam vienisprātis, ka Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai nepieciešams virzīties uz priekšu Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sarunās,» B. Obama paziņoja svētdienas vakarā notikušajā kopīgajā preses konferencē, bet A. Merkele šajā laikā piekrītoši māja ar galvu. Gan savās runās, gan intervijās BBC un Bild ASV prezidents atkārtojis jau iepriekš dzirdētos argumentus par to, ka TTIP noslēgšana varētu dot būtisku impulsu ekonomikai gan ASV, gan Eiropas Savienībā, ģenerējot aptuveni 100 miljardu dolāru lielu peļņu abās Atlantijas okeāna pusēs. Nav gan īsti skaidrs, no kurienes ņemts šis skaitlis, turklāt neatkarīgiem ekonomistiem to ir grūti komentēt – TTIP sarunas ir stingri noslepenotas, pat amerikāņu un Eiropas valstu likumdevēji ar līguma projektiem var iepazīties rūpīgi apsargātās telpās, kur nedrīkst izmantot nekādas datu ierakstu ierīces, un ir spiesti parakstīties, ka nevienam neizpaudīs to, ko uzzinājuši. Slepenības aizstāvji skaidrojuši, ka tās iemesls ir negodprātīgas konkurences novēršana, taču šis arguments ir baltiem diegiem šūts – konkurējoši uzņēmumi vienādās pozīcijās būtu tieši tajā gadījumā, ja tas, ko paredz šī vienošanās, būtu skaidrs un saprotams visiem, nevis tā kā tagad, kad pastāv atsevišķa izredzēto grupa, kas par gaidāmajiem jaunajiem spēles noteikumiem jau zina daudz vairāk nekā pārējie. Šādā veidā bīdīts līgums ne tikai rada visdažādākās sazvērestības teorijas, bet arī apdraud demokrātijas pamatus – sabiedrībai nav iespējams vērtēt tā vai cita politiķa darbību atkarībā no viņu attieksmes pret TTIP, jo pārliecinošam vairākumam iedzīvotāju gan ASV, gan ES valstīs nav pieejama nekāda ticama informācija par šīs vienošanās saturu. Faktiski tas atgādina bēdīgi slaveno kaķa maisā pirkšanu, kas sabiedrībai nepatīk, jo tai nākas paļauties tikai uz pie varas esošo solījumiem, ka viss tiekot darīts iedzīvotāju interesēs. Gan ASV, gan Vācijā ļaudis jau apdedzinājušies ar šādiem solījumiem, un pagājušajā nedēļā publiskotie Bertelsmana fonda aptaujas rezultāti liecina – Vācijā trešdaļa aptaujāto kategoriski iebilst pret TTIP noslēgšanu, bet vēl trešdaļa atturas par to spriest informācijas trūkuma dēļ, savukārt ASV vairs tikai 15% aptaujāto atbalsta vienošanos, bet 46% nespēj to vērtēt, jo nezina, ko tā paredz.

Vienošanās pretinieki ir brīdinājuši par to, ka pakta rezultātā Eiropu varētu pārplūdināt ASV ražotās preces, to skaitā ģenētiski modificētās pārtikas produkti, turklāt amerikāņu milži spētu piedāvāt produkciju par zemākām cenām, kas novestu pie ražošanas samazināšanās ES un atalgojuma samazināšanās. Ne mazākas bažas ir par to, ka, aizbildinoties ar investīciju aizsargāšanu, globālie uzņēmumi tiesās varētu veiksmīgi apstrīdēt suverēnu ES dalībvalstu valdību pieņemtus lēmumus – kā tas, piemēram, pašlaik notiek Urugvajā, kur tabakas ražotāji Philip Morris iebilst pret jaunu cigarešu paciņu marķējumu kārtību.