Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss pabijuši zibensvizītē Turcijā, kuras mērķis bija nostiprināt cilvēktiesību aizstāvju kritizēto vienošanos par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.
Eiropas amatpersonas paudušas gandarījumu ne tikai par to, ka šī vienošanās darbojas, bet arī par to, kādos apstākļos izmitināti sīriešu bēgļi Turcijā. Vienošanās tālāku izpildi gan var apdraudēt tas, ka Turcija nav izpildījusi visus kritērijus, lai jau jūnijā šīs valsts pilsoņiem nebūtu vajadzīgas vīzas iebraukšanai Šengenas zonā.
«Pašlaik Turcija ir labākais piemērs visai pasaulei, kā nepieciešams attiekties pret bēgļiem. Es esmu lepns, ka mēs esam partneri, un citādi arī nevar būt,» – šis D. Tuska izteikums, ko citē Reuters, licis gan pabrīnīties, gan ironiski pasmaidīt, gan paust savu sašutumu daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem. Novērtēt situāciju Eiropas Padomes prezidents spējis pēc vienas vienīgas sīriešu bēgļu nometnes apmeklēšanas netālu no Gaziantepas pilsētas. A. Merkele un F. Timmermanss atturējušies no tik skaļu slavas dziesmu dziedāšanas Turcijai, taču arī viņu vērtējums ir nepārprotams – Turcijā pret migrantiem attiecas gana humāni.
Citādās domās gan ir cilvēktiesību aizstāvji un starptautiskās organizācijas, kas nodarbojas ar humānās palīdzības sniegšanu sīriešu kara bēgļiem. «Tā vietā, lai dotos ekskursijā uz rūpīgi sagatavotu un dezinficētu bēgļu nometni, ES līderiem vajadzēja paraudzīties, kas notiek [Sīrijas] robežas otrā pusē, kur ir bloķēti desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri bēg no kara Sīrijā,» sacīts Human Rights Watch vadītājas Džūditas Sanderlendas paziņojumā. Tajā norādīts, ka pretēji starptautiskajām saistībām Turcijas varas iestādes ik dienu vidēji 100 sīriešiem liek atgriezties dzimtenē, kur joprojām plosās karš. Savukārt ES amatpersonu jūsmošana par humānajiem apstākļiem, kādos tiek izmitināti sīriešu bēgļi, esot absolūti nevietā – speciāli ierīkotās nometnēs mītot labi ja 10% no 2,7 miljoniem sīriešu, turklāt faktiski visur situācija esot krietni bēdīgāka nekā nometnē, kas speciāli tikusi sagatavota, lai to varētu inspicēt A. Merkele un viņas pavadoņi.
Kā norāda BBC, pašlaik ES amatpersonām pats svarīgākais ir tas, ka vienošanās ar Turciju principā darbojas un, šķērsojot Egejas jūru, Eiropu sasniegušo nelegālo migrantu skaits būtiski sarucis. Eiropas Komisijas statistika liecina, ka šā gada februārī Grieķijas salās ieradās 56 000 nelegāļu, savukārt beidzamajās 30 dienās (kopš 20. marta, kad stājās spēkā vienošanās) Egejas jūru šķērsojuši aptuveni 7800 cilvēku. Starptautiskā Migrācijas organizācija gan brīdinājusi, ka beidzamo dienu laikā Grieķiju sasniegušo nelegālo ieceļotāju skaits atkal sācis pieaugt. Iespējams, ka cilvēku kontrabandistiem ir izdevies atrast kādus jaunus paņēmienus, lai laivas neapturētu Turcijas krasta apsardze.
AP atgādina, ka vienošanās uzliek Turcijai par pienākumu ne tikai pastiprināt kontroli pār piekrasti – Turcija ir apņēmusies uzņemt atpakaļ visus tos nelegālos migrantus, kuri Egejas jūru būs šķērsojuši pēc 20. marta. Taču pagaidām šī vienošanās īsti netiek pildīta, jo atceļā uz Turciju nosūtīti vien 325 cilvēki. Turklāt vaina par to jāuzņemas ne tik daudz Turcijai, cik Eiropas Savienībai – pirms migrantu sūtīšanas atpakaļ viņus nepieciešams reģistrēt, taču šis process joprojām iekavējas speciālistu trūkuma dēļ. No ES robežapsardzes dienesta Frontex pieprasītajiem 1550 virsniekiem dalībvalstis uz Grieķiju komandējušas vien 340, bet ES patvēruma aģentūra sūdzas, ka no 900 pieprasītajiem juristiem un tulkiem Grieķijā ieradušies tikai 130 cilvēku.
Augstā ranga viesu vizīti Turcijas premjers Ahmets Davutoglu izmantojis, lai skaļi atgādinātu par Turcijas interesēm. «Ja līdz jūnijam nebūs lēmuma par bezvīzu režīmu, mēs pārtrauksim migrantu atpakaļuzņemšanu,» viņš pavēstījis. BBC atgādina, ka līdz 4. maijam Turcijai būtu jāgroza likumdošana un jāveic citi pasākumi, lai atbilstu 72 ES noteiktajiem kritērijiem, bet, saskaņā ar diplomātu sacīto, pašlaik Turcija atbilst ne vairāk kā pusei šo kritēriju.
A. Merkele gan izvairījusies no šīs problēmas apspriešanas, tā vietā negaidīti paziņojot, ka Vācija atbalsta drošības zonu izveidošanu Sīrijas ziemeļos, kur varētu izmitināt kara bēgļus. Reuters norāda, ka šo ideju Turcija lolojusi jau mēnešiem ilgi, taču to noraidījusi gan ANO, gan svarīgākie spēlētāji Sīrijas konfliktā, jo nevienam nav skaidrs, kā šādās zonās garantēt īstu drošību.