Pēc Igaunijas parlamenta Valsts aizsardzības komisijas pasūtījuma sagatavotā ziņojumā secināts, ka NATO spēku vienības, kas izvietotas Baltijas jūras reģionā, nav pietiekami aprīkotas un piemērotas aizsardzības operācijām un ka situācija jūrā ir vēl sliktāka.
Ziņojumu pēc Igaunijas parlamenta komisijas pasūtījuma izstrādājis Starptautiskais Aizsardzības un drošības centrs Tallinā, un tajā norādīts, ka, pateicoties ASV militārajam spēkam, NATO Baltijas jūras reģionā saglabā savu konvencionālo militāro pārākumu pār Krieviju, bet šī priekšrocība sarūk. "Tas, no vienas puses, radies Krievijas masīvās militārās modernizācijas dēļ, bet, no otras puses, tādēļ, ka sabiedrotie pēc 2001.gada 11.septembra ir pārorientējušies uz cīņu pret vājiem pretiniekiem un Eiropas armijas piedzīvo vispārēju norietu," konstatējuši centra pētnieki.
Ziņojuma autori norāda, ka konflikts Baltijas jūras reģionā būtu pilnīgi atšķirīgs.
"Krievijai ir pietiekami daudz augsta līmeņa līdzekļu, lai cīnītos pret NATO pārākumu visās karadarbības jomās. Krievijas A2/AD (pretinieka atturēšana, padarot uzbrukuma iespējamību pārāk bīstamu) spējas var liegt piekļuves un manevru brīvību NATO spēkiem gaisā, jūrā un uz sauszemes visā Baltijas jūras darbības vidē. Krievija arī var kaujas laukā izmantot masīvu ugunsjaudu, kā rezultātā upuru skaits var būt liels," lasāms ziņojumā.
Tajā norādīts, ka militāro spēku samēru Baltijas jūras reģionā galvenokārt veido tas, ka Rietumu militārais spēks reģionā nav tūlītēji pieejams. Neņemot vērtā reģiona valstu vietējos spēkus, pašreizējā NATO sauszemes spēku klātbūtne Baltijas reģionā ir neliela, pārsvarā rotu lieluma izvietojums mācību mērķiem, secinājuši ziņojuma autori. "Lai gan tas nodrošina nepārtrauktu ASV un citu sabiedroto karavīru klātbūtni, šie spēki nav aprīkoti aizsardzības operācijām un tiem nav dots tāds uzdevums," raksta ziņojuma autori.
Tas pats attiecas uz gaisa telpu, jo NATO gaisa patrulēšanas misijai nenoliedzami ir būtiska nozīme miera laikā, bet tā nav veidota reģiona gaisa telpas aizsardzībai. Jūrā situācija ir vēl nelīdzsvarotāka, jo NATO militārā klātbūtne Baltijas jūras austrumos joprojām ir periodiska, norāda pētnieki.
Ziņojumā arī apšaubīta militārā pastiprinājuma izvietošana Baltijas valstīs situācijā, kad spēkā ir Krievijas A2/AD spējas. "Turklāt Eiropas spēku un spēju samazinājuma rezultātā tikai ASV ir plašs militāro spēju spektrs, kas nepieciešams, lai veiktu aizsardzības operāciju pret plašu uzbrukumu Baltijas jūras reģionā," lasāms ziņojumā.
Tomēr ASV globālo militāro pozīciju reorganizācijas dēļ Savienoto Valstu kaujas spējas Eiropā ir noplicinātas, ko tikai daļēji kompensēs notiekošā un plānotā ASV militārā aprīkojuma atgriešanās Eiropā. Plaša mēroga konflikta ar Krieviju gadījumā lielākā daļa ASV spēku tomēr vēl būtu jāpārved pār Atlantijas okeānu, bet smagā bruņojuma brigāžu pārvietošana no ASV uz Baltijas jūras reģionu ilgtu vairākas nedēļas, uzsver pētnieki.
"NATO līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga un ir spērusi simboliskus soļus, lai palielinātu militāro klātbūtni austrumu flangā. Vienlaikus Krievijai ir jau gandrīz viss nepieciešamais, lai vērstos pret Baltijas valstīm un Poliju, ir izvietots [nepieciešamajās] vietās," rakstīts ziņojumā.
"NATO pašreizējais spēku izvietojums Baltijas jūrā nekādā gadījumā nav uzskatāms par pietiekamu, lai savaldītu iespējamu Krievijas agresiju, tostarp iedarbīgi izmantojot savas A2/AD spējas. Tas nesignalizē par spēcīgu apņēmību un reālu militāru spēju uzticami atbalstīt alianses saistības aizsargāt NATO teritoriju Baltijas reģionā," uzsvēra ziņojuma autori, piebilstot, ka starpība starp retoriskām un pieejamām spējām rada bīstamu ievainojamību, kas ir jānovērš.