Palestīniešu neapmierinātību izraisījis Izraēlas valdības lēmums Nacionālā mantojuma sarakstā iekļaut divas svētvietas, kas atrodas Jordānas rietumkrasta teritorijā – tātad nākamās palestīniešu valsts robežās.
Runa ir par Raheles kapu netālu no Betlēmes un Patriarhu kapu Hebronā, kuru musulmaņi dēvē par Ibrahima mošeju.
Par šo svētvietu iekļaušanu mantojuma sarakstā (tas dos iespēju svētvietām piešķirt zināmu daļu no 107 miljoniem dolāru, kas paredzēti dažādu objektu restaurācijai) svētdienas vakarā paziņoja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Izraēlas medijiem, šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad uz premjeru zināmu spiedienu izdarījuši viņa koalīcijas partneri – nacionālistiski noskaņoto partiju pārstāvji.
Jāpiebilst, ka Raheles kaps jau tagad atrodas Izraēlas kontrolē – ap to ir apjozts žogs, un pie svētvietas ierīkots armijas postenis. AFP norāda, ka bēdīgi slavenā Rietumkrasta drošības siena šajā reģionā būvēta ar tādu aprēķinu, lai svētvieta neatrastos palestīniešu kontrolētajā teritorijā. Savukārt Patriarhu kapu Hebronā Izraēlai pagaidām nav izdevies pārņemt savā kontrolē. Tiek uzskatīts, ka tieši šajā vietā, saskaņā ar Bībeli, apglabāti Ābrams, Izāks, Jēkabs un viņu sievas, turklāt svētvietu godina arī musulmaņi. Reuters atgādina, ka 1994. gadā pie svētvietas notika traģisks incidents – kāds ebreju kolonists atklāja uguni uz palestīniešu svētceļniekiem, nogalinot 29 cilvēkus, pirms pūlis viņu burtiski saplosīja gabalos. Tiek lēsts, ka Hebronā, kur dzīvo ap 150 000 palestīniešu, stingrā Izraēlas armijas apsardzībā mitinās arī ap 400 ebreju kolonistu.
Izraēlas valdības pārstāvis Marks Regevs sarunā ar BBC, komentējot valdības lēmumu, uzsvēris, ka tas apliecina, cik svarīgas šīs svētvietas ir ebrejiem. "Mūsu eksistence nav atkarīga tikai no militārās, ekonomiskās vai tehnoloģiskās varenības. Vispirmām kārtām tā sakņojas mūsu nacionālajā un emocionālajā mantojumā," viņš sacījis. Savukārt Izraēlas Nacionālās vienotības partijas deputāts Ariehs Eldads, kurš svētdien viesojies Hebronā, atgādinājis, ka ebreju tautas vēsture nesaraujami ir saistīta ar Bībeles svētajām vietām.
Palestīniešu valdība tikmēr norādījusi, ka šis lēmums ir ļoti bīstams, jo kārtējo reizi veicina reliģiozo neiecietību un nopietni apdraud Tuvo Austrumu miera procesa perspektīvas. Protesta demonstrācijās pret šo lēmumu vakar izgājuši simtiem palestīniešu, ziņo Euronews. Tiek pieļauta iespēja, ka situācija Hebronā var ievērojami sarežģīties.