Brazīlijas prezidente soli no atstādināšanas

Brazīlijas parlamenta apakšpalāta pēc vētrainām debatēm pārliecinoši atbalstījusi impīčmenta procedūras uzsākšanu pret prezidenti Dilmu Rusefu, kas ir kreiso spēku līdere. Politologi spriež, ka viņai ir maz cerību uzvarēt maija sākumā paredzētajā balsojumā Senātā, un tas nozīmē, ka šīs vasaras Riodežaneiro olimpisko spēļu atklāšanā Brazīliju, visticamāk, pārstāvēs pašreizējais viceprezidents Mišels Temers. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka prezidentes atstādināšana neatrisinās tādas pašlaik sašķeltās Brazīlijas problēmas kā ekonomisko lejupslīdi, korupciju un pieaugošo ienākumu nevienlīdzību.

Pēc trīs dienas ilgušām diskusijām svētdienas pievakarē 513 parlamenta apakšpalātas deputātiem tika dota iespēja balsot par 68 gadus vecās D. Rusefas atstādināšanu vai atstāšanu amatā. Katru deputātu aicināja tribīnē, dodot 10 sekundes laika, lai paustu savu nostāju, taču reti kurš iekļāvās atvēlētajā laika limitā, turklāt sēdi ik pēc brīža nācās pārtraukt, jo citi parlamentārieši dziedāja dziesmas un skandēja lozungus. Reuters norāda, ka balsošana ilga sešas stundas, tomēr miljoniem brazīliešu tās tiešraidi televīzijā skatījās bāros, krodziņos vai pie ielās uzstādītiem lielajiem ekrāniem, emocionāli paužot savu attieksmi, – politiskais šovs bija aizņēmis iecienītā futbola un televīzijas seriālu vietu.

Lai gan vēl pāris stundu pirms balsojuma sākuma vietējie mediji vēstīja par lielu intrigu, neņemoties prognozēt rezultātus, D. Rusefa piedzīvojusi katastrofālu sakāvi. Par impīčmenta uzsākšanu nobalsoja 367 deputāti, pret to bija 137, vēl septiņi atturējās, bet divi uz sēdi nebija ieradušies. Līdz ar to nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balstu savāktas pārliecinoši, un tagad prezidentes liktenis ir parlamenta augšpalātas jeb Senāta ziņā, kur politiskais spēku samērs ir aptuveni tāds pats. Turklāt, kā uzsver BBC, Senātā impīčmenta procesa turpināšanai vairs nav nepieciešams kvalificētais, bet gan vienkāršs vairākums. Tādēļ ļoti ticams, ka pēc maija sākumā ieplānotā balsojuma D. Rusefa uz laiku līdz sešiem mēnešiem tiks atstādināta no savu pienākumu pildīšanas, kamēr speciālā izmeklēšanas komisija padziļināti pētīs viņai izvirzītās apsūdzības. Tam sekos jauns balsojums Senātā – jau par D. Rusefas pilnīgu atstādināšanu un aizliegumu viņai nākamos astoņus gadus nodarboties ar politiku, taču šoreiz lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgs divu trešdaļu senatoru vairākums.

Oficiāli impīčmenta izteikšana D. Rusefai pamatota ar to, ka pirms 2014. gada vēlēšanām, kurā viņa atkārtoti tika ievēlēta par prezidenti, notikušas manipulācijas ar makroekonomisko rādītāju statistiku, lai slēptu to, cik lielā ekonomiskajā krīzē atrodas Brazīlija, bet caurumi budžetā lāpīti ar neskaidras izcelsmes naudu. Prezidentes piekritēji uzsvēruši, ka līdzīgas viltības gadu desmitiem piekopuši arī visi iepriekšējie valsts līderi. Viņi arī norādījuši, ka pašreizējās valsts vadītājas nepopularitāte ir saistīta ekonomiskajām grūtībām, kas nav no viņas atkarīgas (piemēram, globālo izejvielu cenu krišanos), uzsverot, ka tiek radīts precedents, lai atbrīvotos no jebkura valsts vadītāja, kura reitingi kritušies. Pār Brazīlijas prezidenti gan klājas aizdomu ēna par korupciju uzņēmumā Petrobras laikā, kad viņa tur ieņēma vadošu amatu. Taču nekādus pierādījumus šīm apsūdzībām valsts ģenerālprokuratūra (Reuters uzsver, ka tās vadītājs ir D. Rusefas piekritējs) nav atradusi. Turklāt organizācija Congresso em Foco, kas nodarbojas ar korupcijas izpēti Brazīlijā, paziņojusi, ka aptuveni 300 parlamenta apakšpalātas deputātu paši tiek turēti aizdomās par korupciju, krāpšanu vai manipulēšanu ar vēlēšanu rezultātiem.

Euronews vēsta, ka valsts, kurā dzīvo aptuveni 204 miljoni cilvēku, pašlaik ir sašķelta divās samērā naidīgās nometnēs, – vakar viena no tām svinēja uzvaru, bet otra, atzīstot sakāvi kaujā, uzsvēra, ka karš vēl neesot galā. D. Rusefas vadītās Strādnieku partijas frakcijas vadītājs parlamenta apakšpalātā Žozē Gimaraešs norādījis, ka pašlaik «puča rīkotāji» izrādījušies spēcīgāki, taču «cīņa turpināsies ielās un federālajā Senātā». Līdz šim nekādu vardarbīgu incidentu nav bijis, taču valsts drošības iestādes patur prātā ļaunāko scenāriju, un svētdienas pievakarē desmitiem tūkstošus prezidentes piekritējus un pretiniekus no parlamenta ēkas šķīra aptuveni kilometru garš metāla žogs. Brazīlieši ir izslavēti ar savu temperamentu, un pastāv bažas, ka nemieri tomēr varētu sākties un aptumšot kārtējās vasaras olimpiskās spēles, kuras paredzēts atklāt 5. augustā. Starptautiskās Olimpiskās komitejas amatpersonas vakar gan uzsvērušas, ka politiskajām batālijām Brazīlijā nevajadzētu ietekmēt spēļu norisi, jo galvenie sagatavošanās darbi lielajam sporta pasākumam jau ir paveikti.