Daudz kritizētajai Beļģijas policijai pagājušās nedēļas nogalē izdevies apcietināt vēl vairākus cilvēkus, kuri bijuši cieši saistīti ne tikai ar 22. martā Briselē notikušajiem terora aktiem, bet arī pagājušā gada 13. novembra uzbrukumiem Parīzē.
Prokuratūra paziņojusi, ka šis grupējums plānojis jaunus terora aktus Francijas galvaspilsētā, bet bijis spiests mainīt savus plānus un uzbrukt Briselē, jo policija viņiem jau nākusi uz pēdām. Pašlaik tiek uzskatīts, ka ir likvidēti vai apcietināti visi, kuri rīkojuši Parīzes un Briseles uzbrukumus, taču nav nekādas garantijas, ka šajās vai citās Eiropas valstu galvaspilsētās jaunus terora aktus negatavo kāda cita islāmistu radikāļu grupa.
«Mēs esam ļoti apmierināti ar beidzamajiem izmeklētāju panākumiem, taču tajā pašā laikā apzināmies, ka jāsaglabā modrība,» īpaši sasauktā preses konferencē paziņojis Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels. Savukārt iekšlietu ministrs Žans Žambons intervijā televīzijas kompānijai RTL pavēstījis, ka Beļģijā paliks spēkā otrs augstākais terora draudu līmenis, jo «droši vien mūsu valstī ir arī citas pagaidām vēl aktīvas [teroristu] šūniņas». Amatpersonas likušas saprast, ka bruņotie reidi Briseles priekšpilsētās turpināsies. Lai gan, kā norāda Reuters, aizturēti vai nogalināti droši vien visi, kuri bija iesaistīti Parīzes un Briseles terora aktos, brīvībā palikuši cilvēki, kas viņiem nodrošinājuši paslēptuves un, iespējams, zinājuši par viņu plāniem un simpatizējuši tiem. Nav izslēgta varbūtība, ka šī grupa kaut kur paspējusi nobēdzināt ieročus un sprāgstvielas, ko iespējams izmantot nākamajiem uzbrukumiem.
Sestdien varasiestādes izvirzījušas oficiālas apsūdzības vēl diviem cilvēkiem, kurus izdevās aizturēt dienu iepriekš, vēsta AFP. Viens no viņiem ir 28 gadus vecais sīriešu izcelsmes Zviedrijas pilsonis Osama Kreijems, kurš pagājušā gada sākumā devies uz Sīriju karot Islāma valsts rindās, bet Beļģijā atgriezies jau ar viltotu Sīrijas pasi, visticamāk, kopā ar kara bēgļiem. Tieši viņš lielveikalā iegādājies somas, kurās bijuši ievietoti spridzekļi, bet pēc tam vienu no spridzinātājiem pavadījis līdz Maelbeek metro stacijai. Savukārt otrs apcietinātais ir 31 gadu vecais marokāņu izcelsmes Beļģijas pilsonis Mohameds Abrini, kurš izmeklētājiem atzinies, ka esot bēdīgi slavenais ilgstoši meklētais «vīrs cepurē». Zaventemas lidostas videonovērošanas kameru ierakstos bija redzams, ka 22. marta rītā lidostā ieradās trīs vīrieši, taču tikai divi no viņiem aktivizēja savās lielajās sporta somās paslēptos spridzekļus – trešais jeb «vīrs cepurē» no lidostas aizbēga. Pašlaik nav zināms, vai tāds bijis teroristu sākotnējais plāns, vai arī M. Abrini kāda iemesla dēļ pēdējā brīdī nolēmis neuzņemties pašnāvnieka misiju. Interesanti, ka pagājušā gada 13. novembrī Parīzē tāpat rīkojās Salahs Abdeslams, kuru Beļģijas policijai pēc ilgstošas meklēšanas izdevās aizturēt 18. martā. Viņi ar M. Abrini ir seni paziņas, un videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka divas dienas pirms uzbrukumiem Parīzē abi kopā ieradušies Francijā.
Kāda bijusi M. Abrini loma Parīzes terora aktu veikšanā, pašlaik nav skaidrs. Taču vakar Beļģijas prokuratūra vēstīja, ka tai jau ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liek domāt, ka šī džihādistu šūniņa gatavojusi jaunus uzbrukumus tieši Francijas galvaspilsētā. Policijas intensīvie reidi un S. Abdeslama aizturēšana esot viņiem likusi mainīt savus plānus un sprādzienus sarīkot Briselē, sacīts vakar izplatītajā prokuratūras paziņojumā.
Vairāki drošības eksperti gan vērsuši uzmanību uz to, ka šī informācija varētu būt iegūta no pašiem teroristiem, taču nekādu garantiju tam, ka viņi runā patiesību, neesot. Piemēram, S. Abdeslams pēc sava aresta centies iestāstīt, ka tikai bēguļojis un nav nodarbojies ar jaunu uzbrukumu plānošanu. Pīters van Ostaijens, kurš uzskatāms par vienu no vadošajiem Beļģijas speciālistiem eiropiešu džihādistu jautājumā, sarunā ar BBC izteicis šaubas, vai M. Abrini patiešām ir tas pats cilvēks, kurš redzams lidostas novērošanas kameru ierakstos. Ja viņš uzņēmies svešu vainu, tad kāds no augsta līmeņa uzbrukumu plānotājiem pašlaik vēl ir brīvībā. Citi analītiķi, savukārt, interesējas, kurš bijis šīs grupas formālais vadītājs, kuram starplaikā starp Parīzes un Briseles terora aktiem būtu bijis jākontaktējas ar emisāriem no Islāma valsts. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ne visa izmeklētāju rīcībā esošā informācija tiek izpausta plašākai sabiedrībai.