Islandes valdošā koalīcija vakar izmisīgi mēģināja atrast risinājumu, lai nenāktos izsludināt ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad no amata bija spiests atkāpties premjers Sigmundurs Gunlaugsons, kurš medijos jau iedēvēts par Panamas dokumentu noplūdes pirmo upuri.
Svētdien kļuva zināms, ka 41 gadu vecais S. Gunlaugsons, kurš premjera amatu ieņem kopš 2013. gada, un viņa sieva bijuši īpašnieki ārzonas kompānijai, kas vairākās Islandes bankās bija ieguldījusi aptuveni 4,2 miljonus dolāru. Lai gan nav šaubu par šīs naudas legālo izcelsmi, premjeram pārmests tas, ka viņš 2009. gadā, kandidējot parlamenta vēlēšanās, nebija norādījis, ka ir šādas kompānijas īpašnieks, bet vēlāk, lai gan savas ārzonas uzņēmuma daļas par simbolisku summu pārdevis sievai, nonācis interešu konfliktā, kad parlaments lēmis par faktiski sabrukušo banku glābšanu.
Kā norāda Reuters, likumus S. Gunlaugsons, iespējams, arī nav pārkāpis, taču rīkojies neatbilstoši politiķa ētikai – vismaz tā, kā to saprot liela daļa Islandes iedzīvotāju. Gan pirmdien, gan otrdien galvaspilsētā Reikjavīkā notikušas demonstrācijas, kurās valdības vadītāja demisiju pieprasījuši 8000 līdz 10 000 cilvēku – valstī, kuras iedzīvotāju skaits nepārsniedz 330 000, tas ir daudz.
Pēc tam, kad parlamenta opozīcija mēģinājusi panākt balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram, bet viņš pats nesekmīgi centies pārliecināt prezidentu Olafuru Ragnāru Grimsonu par nepieciešamību atlaist parlamentu, S. Gunlaugsons bijis spiests paziņot par atkāpšanos. Lai gan viņš uzsvēris, ka tas ir tikai «pagaidu risinājums», un solījies atgriezties uz politiskās skatuves pēc tam, kad visi lietas apstākļi būs noskaidroti, valdošās Progresīvās partijas līdera funkcijas uzsācis pildīt S. Gunlaugsona līdzšinējais vietnieks Sigurdurs Ingi Johansons. Viņš jau paudis gatavību uzņemties premjera funkcijas un saglabāt līdzšinējo koalīciju ar Neatkarības partiju, taču, kā norāda Reuters, neesot nekādas garantijas, ka šis manevrs izdosies. Panamas dokumentu skandālā ir iesaistīti vēl vismaz divi valdības ministri, un kreisi centriskā opozīcija uzstāj – šī valdība savu uzticības kredītu ir izsmēlusi un nepieciešams rīkot jaunas vēlēšanas. Līdzīgās domās ir arī liela daļa sabiedrības, turklāt vakar laikrakstā Frettabladid publiskotie socioloģisko aptauju rezultāti liecina, ka islandieši ir pilnīgi vīlušies politiskajā elitē un 43% vēlētāju ir gatavi atdot savas balsis par Pirātu partiju. Neatkarības partijas pašreizējais reitings ir 21,6%, bet premjera partija ar saviem 7,9% atbalstītāju pašlaik zaudē arī kreiso Zaļo kustībai un sociāldemokrātiem.
