Lai gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumā par Nacionālās gvardes izveidošanu uzsvērts, ka šīs jaunās struktūras galvenais uzdevums būs cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu, speciālisti nešaubās, ka to būs iespējams izmantot, lai apslāpētu eventuālos protestus Krievijā. Vairāki eksperti pat uzskata, ka Krievijas prezidents seko uzticamā vasaļa, Čečenijas līdera Ramzana Kadirova piemēram un veido savu privāto armiju.
Par Nacionālās gvardes izveidošanu V. Putins paziņoja otrdienas pievakarē, kad tika izdots attiecīgs rīkojums, bet jau vakar no rīta Krievijas parlamenta apakšpalātā jeb Valsts domē reģistrēts likumprojekts par Nacionālās gvardes izveidošanu, vēsta interneta vietne Newsru.com. Jaunā militarizētā struktūra tiks veidota uz līdz šim iekšlietu ministrijas pakļautībā bijušā iekšējā karaspēka (VV) bāzes, tajā tiks iekļautas iekšlietu ministrijas īpašo uzdevumu un ātrās reaģēšanas vienības (OMON un SOBR), kā arī apsardzes uzņēmums Ohrana. Par Nacionālās gvardes pavēlnieku iecelts līdzšinējais iekšējā karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis Viktors Zolotovs, kurš būs pakļauts tieši prezidentam. Nedz V. Putins, nedz viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš vēlāk atbildējis uz žurnālistu jautājumiem, nav snieguši informāciju par to, cik liels būs Nacionālās gvardes personālsastāvs.
Business Insider atgādina, ka 1991. gadā ar ideju par šādas struktūras veidošanu (tolaik gan to provizoriski nosauca par Krievijas gvardi) klajā nāca toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, taču plāns tā arī netika realizēts. 2012. gadā šis nodoms ticis reanimēts, taču līdz pat otrdienas pēcpusdienai nekas neesot liecinājis, ka Nacionālās gvardes izveidošana ir tuvākajā laikā risināms uzdevums. «Nebija nekādu diskusiju. Gluži tāpat kā noticis ar citiem svarīgiem lēmumiem, arī šis pieņemts pilnīgi negaidīti, kārtējo reizi apliecinot, uz cik strauju rīcību ir gatavs Putins un viņa tuvāko domubiedru loks,» raksta Business Insider. Gluži tāpat kā citi Rietumu izdevumi, piemēram, Bloomberg, tas vērš uzmanību uz to, ka prezidentam tieši pakļautā Nacionālā gvarde izveidota tikai dažus mēnešus pirms septembrī paredzētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām, turklāt V. Putins vēl februārī daudznozīmīgi runājis par «ārvalstu ienaidnieku» plāniem šīs vēlēšanas izjaukt. Tagad vēlēšanu laikā par drošību un sabiedrisko kārtību rūpēsies ne tikai policija, bet arī Nacionālā gvarde, kuras viens no pienākumiem būs varasiestāžu nesakcionēto opozīcijas mītiņu un demonstrāciju izdzenāšana. To apstiprinājis arī D. Peskovs, sarunā ar RIA Novosti sakot, ka šai struktūrai būs visas iespējas vērsties pret «nelikumīgu» demonstrāciju dalībniekiem, savukārt Valsts domē nonākušajā likumprojektā rakstīts, ka gvardes bruņojumā būs ne tikai ūdens lielgabali, bet arī bruņumašīnas. Turklāt likums dos Nacionālās gvardes karavīriem tiesības atklāt uguni bez brīdinājuma, ja «vilcināšanās radītu tiešus draudus pilsoņu vai Nacionālās gvardes karavīru dzīvībai un veselībai vai arī kādas citas smagas sekas», – kā saka juristi, šeit paveras plašas iespējas dažādām interpretācijām.
«Ekonomiskā krīze Krievijā turpinās, un tā var izraisīt sociālo krīzi. Tas nozīmē, ka drošības spēki ir jānostiprina, un tiem ir jāgatavojas ļaunākajam scenārijam,» sarunā ar AFP V. Putina domu gājienu skaidrojis Maskavas politiskās ekspertīzes grupas analītiķis Konstantīns Kalačovs. Ļoti būtiski esot tas, ka V. Zolotovs ir cilvēks, kuru prezidents pazīst sen un par kura personīgo lojalitāti ir pilnīgi pārliecināts. Pagājušajā gadsimta septiņdesmitajos gados V. Zolotovs pēc obligātā karadienesta Valsts drošības komitejai (VDK) pakļautajos robežapsardzes spēkos, sāka strādāt VDK 9. galvenajā pārvaldē, kuras uzdevums bija augsta ranga amatpersonu apsargāšana. 1991. gada augusta puča dienās viņš apsargājis Krievijas prezidentu B. Jeļcinu, bet vēlāk pārcēlies uz Sanktpēterburgu, kur kļuvis par šis pilsētas mēra Anatolija Sobčaka miesassargu un iepazinies ar vienu no mēra vietniekiem – V. Putinu. 2000. gadā, kad V. Putins kļuva par prezidentu, V. Zolotovs tika iecelts par viņa drošības dienesta vadītāju, bet 2013. gadā aizkomandēts uz iekšējo karaspēku.
Šī ciešā saikne un personīgā uzticība likusi politologam Staņislavam Belkovskim sarunā ar interneta ziņu vietni Gazeta.ru izteikt versiju, ka Nacionālās gvardes izveidošanas galvenais iemesls ir V. Putina personīgās drošības garantēšana. «Putins pilnībā neuzticas nevienai spēka struktūrai, tādēļ papildus jau esošajiem bruņotajiem spēkiem, kas lielākoties pilda uzdevumus aiz valsts robežām, viņam nepieciešama personīgā armija, kas risinātu problēmas valsts iekšienē. Pēc viņa domām, tā nevar būt iekšlietu ministrijas sastāvdaļa, tai jāpakļaujas personīgi viņam. Faktiski tā kļūst par daļu no viņa personīgā drošības dienesta,» sacījis V. Belkovskis. Viņš uzskata, ka galvenais Nacionālās gvardes uzdevums būs apslāpēt iekšējos protestus, lai V. Putins nenonāktu tādā situācijā, kādā Ukrainā 2014. gada sākumā nonāca Viktors Janukovičs. «Pēc prezidenta pavēles Nacionālā gvarde būs arī gatava doties uz jebkuru Krievijas reģionu, kur būs novērojams lojalitātes zudums Putinam,» prognozē politologs, piebilstot, ka piemēru V. Putins varētu būt ņēmis no R. Kadirova, kuram personīgi ir pakļauti aptuveni 20 000 labi bruņotu vīru.
Drošības ekspertiem pagaidām nav īsti skaidrs, kā Nacionālā gvarde cīnīsies pret terorismu un organizēto noziedzību. Jāatgādina, ka pašlaik cīņa pret terorismu ir Federālā drošības dienesta (FSB) prerogatīva un līdzšinējam iekšējam karaspēkam nav attiecīgi apmācītu speciālistu. Tas pats attiecināms uz cīņu pret organizēto noziedzību – OMON un SOBR ir tikai instrumenti, kas tiek izmantoti bīstamu bandītu neitralizēšanai, bet pirms tam nepieciešams ilgstošs operatīvais darbs, lai nāktu uz pēdām noziedzniekiem, taču šādu speciālistu Nacionālajā gvardē nav. Krievijas policijas arodbiedrības pārstāvis Mihails Paškins uzsvēris, ka policijai, lai saņemtu īpašo vienību atbalstu kādām operācijām, tagad nāksies vērsties ar lūgumu pavisam citā struktūrā, kas nozīmē ilgāku operāciju saskaņošanu un vērtīgā laika zaudēšanu. Tādēļ pēc viņa domām, iekšlietu ministrija agri vai vēlu būs spiesta sākt veidot jaunas īpašo uzdevumu vienības.