Briselē panikai neļaujas, bet drošības sajūta zudusi
Eiropas Savienības galvaspilsēta Brisele un tās apkaime jau ilgāku laiku tiek uzskatīta par Eiropā mītošo islāma teroristu centru. Kopš vakardienas šī pilsēta, kur mīt un strādā aptuveni divi tūkstoši latviešu (Briseles reģionā ir 1,1 miljons iedzīvotāju), kļuvusi par šo teroristu mērķi.
Briselē dzīvojošie latvieši panikai neļaujas, taču sajūta, ka tas ir tikai sākums, viņus nepamet. Līdz otrdienas vakaram ziņas par kādu bojāgājušo vai cietušo Latvijas valstspiederīgo Rīgu sasniegušas nebija.
Mānīgais miers
Arī Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, lai ierastos uz darbu, izmanto metro un izkāpj Mālbēkas stacijā. Viņu no atrašanās metro sprādziena laikā paglābis paradums darbā ierasties agri.
«Parasti uz darbu dodos ar metro, kā gandrīz visi, kas strādā parlamentā vai komisijā. Es izmantoju šīs divas stacijas [pie Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes esošo Šūmaņa un Mālbēkas]. Mālbēka ir tuvāk parlamentam. Es izgāju no stacijas, stundu pirms tas viss notika,» stāsta deputāts.
Parlamentā arī paaugstināts drošības līmenis, proti, turpmāk pastiprināta pārbaude, pirms iekļūšanas parlamenta telpās, būs jāiziet ikvienam – arī deputātiem. Lai pielāgotos jaunajai kārtībai, vismaz daļēji bija jāaptur arī parlamenta darbs. «Mums atceļ vienu sapulci pēc otras, kurās būtu piedalījušies no malas pieaicināti cilvēki,» stāsta deputāts.
Neraugoties uz to, turpat aiz parlamenta logiem dzīve ritot savu gaitu – nervozāku, bet apņēmības pilnu. Aiz eiroparlamenta deputāta logiem, par spīti visam, mierīgi savu jaundzimušo ratiņos gandrīz stundu staidzinājusi kāda jaunā māmiņa.
«Mums desmit minūšu gājienā no Mālbēkas viss ir mierīgi un saulaini, ielas ir tādas pašas kā citās otrdienās. Ja vien nedzirdētu sirēnas un virs galvas nelidotu helikopteri,» saka jau vairākus gadus Briselē dzīvojošā Ilze Spīgule-Buijtenvega.
Neziņa par nākotni
Arī viņas vīrs un meitiņa esot drošībā. Nemieru gan raisot fakts, ka pārslogoto mobilo sakaru dēļ grūti sazināties gan ar vīru, gan meitas bērnudārzu. Tāpēc nepārvērtējamas šajā situācijā esot mobilās tehnoloģijas, kad var sazināties internetā. «Sazvanīšanās internetā ir ģeniāla lieta, jo tas ir vienīgais, kas strādā,» saka Ilze, kura ar nožēlu atzīst, ka otrdienas sprādzieni, visticamāk, ir tikai islāma teroristu izvērstās kampaņas pret Eiropu sākums.
Mazliet nemierīgāka aina bija vērojama tuvāk spridzinātajai metro stacijai un Eiropas Savienības iestādēm. Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes padomnieks Pēteris Viņķelis pēc sprādzieniem, ar riteni izbraucot pa centrālajām ielām, novērojis glābšanas dienestu, policijas un armijas rosīšanos, taču cilvēki, šķiet, esot nolēmuši nepadoties panikai.
«Uz ielas ir zināms apjukums, notiek drošības perimetru veidošana, tuneļu slēgšana. Milzīgs daudzums ātrās palīdzības, policijas un armijas. Diezgan daudzi cilvēki dodas mājup vai uz skolām izņemt bērnus, bet panikas nav, vienkārši ir sajūta, ka ne tuvu tas viss nav beidzies,» saka P. Viņķelis.
Traucēts darbs
Traģēdija Briselē paralizējusi ne tikai sabiedrisko transportu un daļēji apturējusi Eiropas Savienības iestāžu darbu. Ņemot vērā, ka Latvijas pārstāvniecība Eiropas Savienībā atrodas tikai vienas metro pieturas attālumā no sprādziena vietas, iestāde uz laiku apturējusi darbu. Apmeklētāju uzņemšanu ierobežojusi arī Latvijas vēstniecība Beļģijā. Savukārt reisus uz slēgto Briseles lidostu atcēlusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Pagaidām zināms, ka Briseles lidosta būs slēgta vismaz līdz šīsdienas pēcpusdienai.
Personām, kurām noteikti vajag nokļūt Briselē, tiek ieteiktas apkārtējās lidostas Parīzē, Amsterdamā un Diseldorfā, no kurienes ir pietiekami labi organizēts sabiedriskais transports uz Briseli. Savukārt tie, kuriem vajadzēja atgriezties no Briseles otrdien, šāda iespēja tika dota Ljēžas lidostā, kurā sprādzienu dēļ piezemējās no rīta uz Briseli izlidojušais airBaltic lidaparāts.