Drošības apsvērumu dēļ slēgta Latvijas pārstāvniecība ES

© F64

Saistībā ar šorīt Briselē notikušajiem sprādzieniem lidostā un metro stacijās ir pieņemts lēmums slēgt Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā (ES), šodien medijiem paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Šāds lēmums ir pieņemts drošības apsvērumu dēļ kopā ar citām Eiropas Savienības institūcijām. Tas nozīmē, ka nenotiks arī neviena darba grupas sēde vai kādas citas plānotās aktivitātes ES kontekstā.

Ārlietu ministrijai joprojām nav informācijas, ka sprādzienos būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie, tomēr viņš aicina ikvienu, kurš patlaban atrodas Briselē vai Beļģijā, sazināties ar Latvijas Konsulāro dienestu. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, pastāvīgi Briselē atrodas vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, tomēr Brisele ir pilsēta, uz kuru regulāri dodas ierēdņi no Latvijas, atgādināja ministrs.

Ministrs arī brīdināja, ka ir jāapbruņojas ar pacietību, jo saistībā mobilo tīklu pārslodzes dēļ var būt grūtības sazvanīt konkrētus cilvēkus.

Pēdējo mēnešu notikumi liecinot par to, ka cīņa pret terorismu būs ilgstoša, atzina politiķis. Notikumi un informācija, kas ir dienestu rīcībā, liecina, ka jautājums vairs nav par to, vai būs terorakts, bet gan par to, kad tas būs.

Sprādzienos, kas otrdien notika Briseles Zaventemas lidostā, nogalināti vismaz 13 cilvēki, bet 35 guvuši ievainojumus, atsaucoties uz avotiem tuvējā slimnīcā, ziņo Beļģijas sabiedriskā raidorganizācija RTBF.

Tikmēr aģentūra AFP ziņo, ka sprādziens noticis arī vienā no Briseles Mālbēkas metro stacijām, kas atrodas netālu no ES institūcijām. Pasažieri no metro sistēmas tiek evakuēti.

Savukārt televīzijas kanāls VTM ziņo, ka sprādziens noticis arī Kunstvetas metro stacijā.

Sprādzienu cēlonis pagaidām nav zināms, taču aģentūra "Belga" ziņo, ka īsi pirms pirmā sprādziena lidostā esot bijuši dzirdami kliedzieni arābu valodā un šāvieni, kas vairo aizdomas, ka notikušais varētu būt terorakts.

Pasaulē

Krievijas propaganda darīja un dara visu iespējamo, lai diskreditētu brīvprātīgo pulku "Azov" un citas ukraiņu patriotiskās kustības, jo saprata, ka to dalībnieki ir tieši tas spēks, kas spēj krievus apturēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.