Šonedēļ cer nomainīt Jaceņuka valdību

PARLAMENTA ĪPATNĪBAS. Ukrainas parlamentam raksturīga īpatnība ir skaļi lozungi un vilcināšanās būtisku lēmumu pieņemšanā, tāpēc garantijas tam, ka šonedēļ deputāti nobalsos par jaunu premjeru, nav © Scanpix

Ukrainas prezidents Petro Porošenko nav zaudējis cerības jau šīs nedēļas laikā atrisināt ieilgušo politisko krīzi, kuras dēļ valstī apstājušās reformas, bet starptautiskie aizdevēji, neredzot progresu, pārtraukuši finanšu pārskaitījumus.

Ļoti iespējams, ka ceturtdien Augstākās Radas ārkārtas sēdē tiks lemts par jaunu valdības sastāvu, turklāt pastāv liela varbūtība, ka šī valdība būs tā dēvētā tehniskā jeb bezpartejiskā. Tiesa, pagaidām par savu gatavību atkāpties no premjera amata nav paziņojis Arsenijs Jaceņuks, bet bez šī soļa jaunas valdības veidošana nav iespējama.

Ziņu aģentūra UNIAN atgādina, ka haoss Ukrainas politikā novērojams jau kopš 16. februāra, kad parlamenta deputāti sākumā atzina ministru kabineta darbu par neapmierinošu, bet jau pēc pāris stundām nobalsoja par A. Jaceņuka un līdz ar to arī pārējo valdības ministru atstāšanu amatos. Kā jau Ukrainā tas bieži mēdz notikt, uzreiz pēc šāda fiasko Augstākās Radas frakciju pārstāvji sāka apmainīties dažādiem pārmetumiem un apvainojumiem un tika meklēti vainīgie. Bijušās premjeres Jūlijas Timošenko vadītā frakcija Batjkivščina un Ļvovas mēra Andreja Sadovija vadītā Samopomič uzskatīja, ka A. Jaceņuka palikšanu amatā nodrošinājusi prezidenta blokā un premjera Tautas frontes frakcijā esošo oligarhu saspēle, un demonstratīvi paziņoja par izstāšanos no valdošās koalīcijas. Tiesa, abu partiju deleģētie ministri šim rīkojumam nepakļāvās. Ir skaidrs, ka A. Jaceņuka valdībai vairs nav stabila parlamentāriešu vairākuma atbalsta, taču 16. februāra balsojums radījis vēl kādas sekas. Saskaņā ar likumu neuzticības votumu valdībai iespējams atkārtot ne agrāk kā pēc pusgada, un tagad jaunas valdības izveidošanas obligātais priekšnosacījums ir A. Jaceņuka labprātīga demisija – ja, protams, atskaita parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Tieši par atkāpšanās nepieciešamību premjeru jau vairākas nedēļas mēģina pārliecināt P. Porošenko. Pagājušajā nedēļā viesojoties Briselē, viņš saviem Rietumu kolēģiem sacījis: viņš cerot, «ka līdz mēneša beigām risinājums tiks atrasts. Gribētu uzsvērt, ka mēs izvairīsimies no ārkārtas vēlēšanām, tāpat pie varas paliks pašreizējā koalīcija», viņa teikto citē Bloomberg. Intervijā šai ziņu vietnei Ukrainas Centrālās bankas vadītāja Valērija Gontareva uzsvērusi, ka ārkārtas vēlēšanas nav risinājums. «Mēs jau tāpat esam zaudējuši beidzamos sešus mēnešus, kad nesaņēmām finansējumu, un arī reformas uz priekšu nevirzījās. Brīdī, kad ekonomika ir tik kritiskā situācijā, zaudēt vēl sešus mēnešus mēs nevaram atļauties,» viņa norādījusi. Valdības krīzes dēļ parlamentā ir iestrēguši balsojumi par svarīgiem jautājumiem, kurus Starptautiskais Valūtas fonds saista ar 17,5 miljardus dolāru lielā aizdevuma kārtējās daļas izsniegšanu Ukrainai, atgādina Bloomberg.

Petro Porošenko bloka parlamenta frakcijas vadītājs Jurijs Lucenko svētdien televīzijas kanālam Inter sacījis, ka ik dienas un pat naktīs turpinoties politisko spēku diskusijas par jaunās valdības veidošanu. «Es nespēju iedomāties, ka Jaceņuks varētu premjera amatā palikt uz trešo gadu. Šķiet, ka gan viņš pats, gan Tautas frontes frakcija jau ir sapratuši, ka valdība nav rīcībspējīga, un pēdējās konsultācijās galvenais jautājums ir tas, kādam valdības formātam piekritīs parlaments,» sacījis J. Lucenko. Prezidenta priekšlikums (J. Lucenko uzsver, ka to atbalsta arī Ukrainas Rietumu partneri) ir veidot tā dēvēto tehnisko valdību, kuru varētu vadīt pašreizējā finanšu ministre Natālija Jaresko. «Tās uzdevums būtu veikt strauju izrāvienu reformu ziņā, un pirmais solis būtu oligarhu un partijās esošo biznesmeņu ietekmes uz valsts monopoluzņēmumiem mazināšana,» norādījis J. Lucenko. Marta sākumā N. Jaresko principiāli piekritusi uzņemties premjeres pienākumus, taču ar nosacījumu, ka viņai nenāksies ievērot kādas partiju kvotas, izvēloties ministrus. Tāpat viņa vēlas saņemt garantijas, ka jaunā valdība netiks pakļauta politiskajam spiedienam. Pašlaik gan radies iespaids, ka N. Jaresko nav pietiekama atbalsta parlamentā, un kā cits kandidāts premjera amatam tiek minēts Augstākās Radas spīkers Vladimirs Groismans, norāda UNIAN. Šādā gadījumā gan pastāv risks, ka valdībā tiks tikai pārbīdītas figūras, taču tās darba stils īpaši nemainīsies.