Blūmbergs nekandidēs, jo nevēlas palīdzēt republikāņiem
Viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem, bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs nolēmis tomēr nekandidēt 8. novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās, jo bažījas, ka viņa kā neatkarīga kandidāta piedalīšanās vairos izredzes Baltajā namā nokļūt republikāņu radikāļiem Donaldam Trampam vai Tedam Krusam.
M. Blūmberga domubiedri jau bija sākuši gatavot viņa priekšvēlēšanu kampaņu, taču lēmums mainīts pēc tam, kad demokrātu sacīkstē par nomināciju vadībā samērā pārliecinoši izvirzījusies bijusī pirmā lēdija Hilarija Klintone.
AP atgādina, ka 74 gadus vecā M. Blūmberga iespējamā kandidēšana tika plaši apspriesta arī pirms 2008. un 2012. gada prezidenta vēlēšanām, taču arī toreiz viņš savu kandidatūru oficiāli tā arī neizvirzīja. Šī gada sākumā bijušais Ņujorkas mērs (šo amatu viņš ieņēma trīs termiņus – no 2003. līdz 2012. gadam), reaģējot uz medijos izteiktajiem minējumiem, pavēstīja, ka galīgo lēmumu pieņems līdz marta vidum, un nu tas ir noticis – sev piederošajā interneta vietnē Bloomberg View viņš pavēstījis, ka atsakās no kandidēšanas. «Pastāv liela iespēja, ka mana piedalīšanās vēlēšanās var novest pie Donalda Trampa vai senatora Teda Krusa uzvaras... Ar to nevēlos riskēt,» viņa ierakstu citē Reuters. M. Blūmbergu bažīgu esot darījis viņa komandas veiktais pētījums, kas liecinājis, ka viņa kandidēšanas gadījumā neviens no pretendentiem |(H. Klintone, M. Blūmbergs un D. Tramps vai T. Kruss) var neiegūt ievēlēšanai nepieciešamo elektoru skaitu, kas nozīmētu, ka par prezidentu lems Kongress, kurā republikāņiem ir vairākums. Ne mazāk svarīgi droši vien bijis arī tas, ka pašam M. Blūmbergam izredzes uz uzvaru būtu ļoti niecīgas.
Marta sākumā veikta Reuters/Ipsos aptauja liecina, ka cīņā pret H. Klintoni un D. Trampu viņu atbalstītu vien 12% vēlētāju.
M. Blūmbergs iepriekš skaidrojis, ka iesaistīties priekšvēlēšanu batālijās viņš varētu «patriotiska pienākuma» vadīts, jo daudzi mēreni noskaņoti vēlētāji ir vīlušies pašreizējā kandidātu izvēlē. Republikāņu vadošajiem kandidātiem D. Trampam un T. Krusam bijušais Ņujorkas mērs pārmetis politisko ekstrēmismu un apelēšanu pie cilvēku zemākajiem instinktiem. Paziņojot, ka joprojām saglabā labas personīgās attiecības ar D. Trampu, M. Blūmbergs uzsvēris, ka nekustamo īpašumu magnāts «izvērtis šķeltnieciskāko un demagoģiskāko prezidenta kampaņu», kādu viņš vien spēj atcerēties, un nekautrējoties ekspluatē «cilvēku aizspriedumus un bailes».
«Ekstrēmisms pieņemas spēkā, un, ja mēs to neapturēsim, gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās problēmas kļūs aizvien lielākas,» brīdinājis M. Blūmbergs, un, kā norāda Deutsche Welle, viņa sacītais attiecas arī uz demokrātu partiju. Viens no tās kandidātiem uz nomināciju, Vērmontas senators Bērnijs Sanderss pats sevi dēvē par demokrātisko sociālistu, un, lai atņemtu viņam balsis, arī H. Klintone tagad pievērsusies kreisā flanga vēlētāju pārliecināšanai, bet mēreni noskaņotajiem sava kandidāta vēlēšanās nav.
Tieši šie mērenie arī bija M. Blūmberga potenciālais elektorāts. AFP atgādina, ka miljardieris, kuru Forbes uzskata par astoto bagātāko cilvēku pasaulē (kopējie aktīvi – 41,7 miljardi dolāru), iepriekš bijis gan demokrātu, gan republikāņu, gan atkal demokrātu piekritējs, līdz 2007. gadā paziņojis, ka turpinās savu karjeru kā neatkarīgais politiķis. Viņš ir pazīstams kā liberālas sociālās politikas piekritējs un ieroču kontroles pastiprināšanas aizstāvis, viendzimuma laulību legalizētājs Ņujorkā un cīnītājs pret kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanu, saldināto gāzēto dzērienu lietošanu utt.). Taču vienlaikus M. Blūmbergs tāpat kā liela daļa republikāņu mudina veltīt lielu uzmanību nacionālās drošības stiprināšanai, iestājas par mazāku valsts lomu ekonomikā, aizstāv brīvo tirdzniecību, Volstrītas baņķierus un finanšu spekulantus, kuri pēckrīzes periodā tikuši bargi kritizēti.
The New York Times norāda, ka jau pirms pāris mēnešiem M. Blūmberga izveidotā komanda ne tikai aktīvi zondējusi situāciju, bet arī ķērusies pie priekšvēlēšanu štābu veidošanas un reklāmas materiālu sagatavošanas, bet kampaņai bijis plānots atvēlēt līdz pat miljardam dolāru no personīgajiem līdzekļiem. Uz domām par kandidēšanu miljardieri vedinājuši B. Sandersa sākotnējie panākumi demokrātu cīniņā, taču pašlaik iniciatīvu jau stabili pārtvērusi H. Klintone, kas licis M. Blūmbergam atteikties no savas kandidatūras izvirzīšanas. Pagaidām viņš vēl atturējies atbalstīt kādu no kandidātiem, taču, ja nenotiks nekādi pārsteigumi, M. Blūmbergs savu potenciāli mēreno elektorātu mudinās balsot par H. Klintoni. Bijusī pirmā lēdija (starp citu, laikā, kad M. Blūmbergs bija Ņujorkas mērs, viņa bija senatore no Ņujorkas štata) vakar sarunā ar Fox News paziņojusi, ka ļoti ciena bijušo lielpilsētas mēru un cer strādāt kopā ar viņu. Savukārt B. Sanderss ziņas par M. Blūmberga lēmumu komentējis sev raksturīgā stilā, pavēstot, ka ir pēdējais laiks grozīt likumus, lai uz prezidenta amatu spētu kandidēt ne tikai bagātnieki vai bagātnieku draugi.
AFP norāda, ka pēc M. Blūmberga lēmuma prezidenta vēlēšanās atkal nāksies iztikt bez neatkarīga kandidāta, kas startētu visos
štatos – beidzamo reizi neatkarīgais kandidāts piedalījās vēlēšanās 1992. gadā, un toreiz tieši miljardieris Ross Pero faktiski palīdzēja Bilam Klintonam pieveikt Džordžu Bušu vecāko. Tiesa, vēl pastāv iespēja, ka, neiegūstot republikāņu partijas nomināciju, kā neatkarīgais kandidāts 8. novembrī Baltajā namā centīsies iekļūt D. Tramps.