Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības valstu un Turcijas samitā panākta principiāla vienošanās par to, kā apturēt migrantu plūsmu uz Eiropu, taču atsevišķas detaļas vēl nepieciešams precizēt un saskaņot, kas nozīmē, ka 28 ES valstu līderi pie tām atgriezīsies nākamajā tikšanās reizē – 17. un 18. martā Briselē.
Pašreizējais plāns paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ visus tos migrantus, kuri no šīs valsts teritorijas nelegāli būs nokļuvuši Grieķijā, taču ES valstis vēl gaida strīdi par to, kur izmitināt pašlaik Turcijas bēgļu nometnēs dzīvojošos sīriešus un kur meklēt finansējuma avotus, lai apmierinātu Turcijas pieaugošo apetīti pēc kompensācijām migrantu uzturēšanai.
ES un Turcijas līderu tikšanās, kurai oficiālajā darba kārtībā bija atvēlētas pāris stundas, ievilkusies uz 15 stundām, taču zināms taustāmais rezultāts tai tomēr ir. Ja viss noritēs, kā iecerēts, gan cilvēku kontrabandistiem, kuri transportē migrantus pāri Egejas jūrai no Turcijas uz Grieķijai piederošajām salām, gan pašiem nelegāļiem, kuri izmanto šos pakalpojumus, vajadzētu saprast, ka rūpalam pielikts punkts. Gluži tāpat kā tā dēvētajam migrācijas Balkānu maršrutam, kas sanaidojis savā starpā gan ES sastāvā esošās, gan neesošās valstis, liekot pastiprināt robežu kontroli, atteikties no Šengenas vienošanās ievērošanas un būvējot aukstā kara laika cienīgus mūra un dzeloņstiepļu žogus uz robežām.
Turcija ir principiāli piekritusi uzņemt atpakaļ visus tos migrantus, kuri robežu būs šķērsojuši nelegāli, tas attiecas arī uz cilvēkiem, kurus būs pārtvērusi Turcijas vai Grieķijas krasta apsardze vai arī NATO kuģi, kuri jau uzsākuši patrulēšanu Egejas jūrā. Citiem vārdiem sakot, beidzot tiks respektētas valstu, konkrētajā gadījumā arī ES, ārējās robežas, un cilvēkiem, kuri būs tās šķērsojuši nelegāli, nāksies rēķināties ar to, ka viņiem būs jāatgriežas sava ceļojuma iepriekšējā punktā, bet visa nauda, kas samaksāta cilvēku kontrabandistiem, gājusi zudumā. Interesanti, ka neilgi pirms samita neoficiāla informācija liecināja vien par to, ka Turcija labākajā gadījumā ir gatava uzņemt atpakaļ visus ekonomiskos migrantus, taču jaunie nosacījumi attiecināmi arī, piemēram, uz Sīrijas pilsoņiem. Ja vienošanās stāsies spēkā, viņi tiks motivēti palikt Turcijā ierīkotajās nometnēs un cerēt uz to, ka kādreiz legāli nokļūs ES, nevis pamudināti riskēt uzticēties cilvēku kontrabandistiem.
Tajā pašā laikā Turcija uzstājusi uz principa viens pret vienu ievērošanu. Tas nozīmē, ka ES ir gatava legāli uzņemt tieši tikpat lielu skaitu Turcijas nometnēs dzīvojošo kara bēgļu no Sīrijas, cik daudz sīriešu bēgļu Turcijā piespiedu kārtā atgriezīsies no Grieķijas. Bet šeit, lūk, rodas problēmas. Pirmkārt, līdz šim vienīgi Vācija izteikusi gatavību brīvprātīgi uzņemt sīriešus, kuri uzturas Turcijas teritorijā ierīkotajās bēgļu nometnēs (šo cilvēku skaits ir no 2 līdz 2,75 miljoniem), bet vairākas Centrāleiropas valstis pret nodomu kategoriski iebildušas. Otrkārt, nav skaidrs, kā precīzi noteikt migrantu valstisko piederību, jo Sīrijas pases nu jau masveidā izmanto arī ekonomiskie migranti no Ziemeļāfrikas valstīm, Afganistānas, Pakistānas, Bangladešas utt. Pret to, ka vienošanās automātiski diskriminēs visus tos patvēruma meklētājus, kuru dzimtene nav Sīrija, vakar iebildusi arī ANO Bēgļu lietu aģentūra (UNHCR). Savukārt ietekmīgas Eiropas valstis, piemēram, Francija, diezgan rezervēti izturas pret Turcijas prasību jau jūnijā ieviest tās pilsoņiem bezvīzu režīmu ar Šengenas zonu.