Demokrātu partijas pārstāve Hilarija Klintone un republikānis Donalds Tramps ievērojami palielinājuši savas izredzes kļūt par abu ASV lielāko partiju kandidātiem 8. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Katrs no viņiem izcīnījuši uzvaras septiņos štatos lielajās priekšvēlēšanu batālijās, kas vienlaikus notika 12 pavalstīs, un kuras amerikāņi tradicionāli sauc par Superotrdienu. D. Trampa kārtējie panākumi izraisījuši diezgan nervozu reakciju republikāņu partijas elitē, tomēr viņa sāncenši pagaidām cīņu turpina atsevišķi, nevis apvienojot spēkus.
Demokrātu partijas rindās no sākotnējiem trim kandidātiem uz partijas nomināciju palikuši vairs tikai divi, un bijusī ASV pirmā lēdija un valsts sekretāre H. Klintone aizvien vairāk atraujas no sava sāncenša – senatora no Vērmontas štata Bērnija Sandersa. Pēc otrdienas balsojumiem H. Klintonei jau ir 969 delegātu atbalsts, bet B. Sandersam – vien 319 delegātu atbalsts. Lai partijas konventā, kas notiks jūnijā, saņemtu nomināciju, demokrātu partijas kandidātiem nepieciešams iegūt vismaz 2383 delegātu atbalstu. Jāatgādina, ka, sākoties priekšvēlēšanu maratonam, 74 gadus vecais B. Sanderss, kurš sevi dēvē par demokrātisko sociālistu, parūpējās par sīvu cīņu vai pat negaidītu uzvaru vairākos štatos, taču šķiet, ka pašlaik sāk piepildīties prognozes, ka 68 gadus vecajai H. Klintonei nebūs īpašu problēmu iegūt nomināciju. B. Sanderss otrdien tikai ar nelielu pārsvaru izcīnīja uzvaru Vērmontā, tāpat viņu atbalstījuši demokrātu vēlētāji Kolorādo, Minesotā un Oklahomā. Taču H. Klintones pārliecinošās uzvaras virknē dienvidu štatu (Alabamā, Džordžijā, Teksasā) liecina, ka viņu atbalsta tumšādainie un latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāji, kas vedina uz domām, ka svaru kausi par labu bijušajai pirmajai lēdijai nosvērsies arī, piemēram, Floridā un Kalifornijā. B. Sanderss gan negrasās pārtraukt cīņu. «Pašlaik ir nobalsojuši tikai 15 štati un paliek vēl 35. Un varu jums apliecināt, ka mēs savu cīņu par ekonomisko taisnīgumu, sociālo taisnīgumu, vides tīrību un mierā dzīvojošu pasauli turpināsim visos šajos štatos,» viņa sacīto citē Reuters. Tikmēr H. Klintones izteikumi liecina, ka viņa par savu uzvaru ir pietiekami droša, lai varētu atļauties runāt jau prezidenta vēlēšanu kontekstā. «Likmes vēlēšanās nekad nav bijušas tika augstas, bet retorika, ko dzirdam no pretējās puses, – nekad tik zema līmeņa,» uzstājoties Maiami (15. martā priekšvēlēšanas notiks Floridā), sacījusi H. Klintone.
Vārdā šo «pretējās puses» pārstāvi viņa nav nosaukusi, taču tāpat skaidrs, ka ar to domāts 69 gadus vecais D. Tramps, kurš ar saviem skandalozajiem izteikumiem nokaitinājis ne tikai politiskos pretiniekus, bet arī daudzus partijas biedrus. AFP norāda, ka viņa uzvaras gājiens šķiet neapturams, par ko liecina šīs nedēļas sākumā veikta CNN/ORC aptauja – saskaņā ar tās rezultātiem D. Trampu atbalsta 49% republikāņu vēlētāju visā valstī, kamēr senatoram no Floridas štata Marko Rubio ir 16% atbalsts, bet viņa kolēģim no Teksasas štata Tedam Krusam – 15%. Tajā pašā laikā šīs pašas aptaujas dati liecina, ka prezidenta vēlēšanās D. Trampam nav izredžu, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņam pretim stāsies H. Klintone vai B. Sanderss.
Tas nevar nesatraukt republikāņu eliti, kas bažījas, ka nekādus noteikumus neievērojošā D. Trampa dēļ partija var ne tikai ciest sakāvi prezidenta vēlēšanās, bet arī zaudēt kontroli pār Senātu. M. Rubio, kurš tiek uzskatīts par Vašingtonas politiķiem pašu pieņemamāko republikāņu kandidātu, šonedēļ izsūtījis saviem piekritējiem vēstuli, kurā D. Tramps nodēvēts par «nopietnu draudu mūsu partijas un mūsu valsts nākotnei». «Tikai pēdējo dienu laikā vien Tramps ir atteicies nosodīt balto pārākuma sludināšanu un kukluksklanu, slavējis tādus diktatorus kā Sadams Huseins un Muammars Kadāfi un ierosinājis ierobežot mūsu konstitūcijas pirmo labojumu. Tie vairs nav joki, pret to ir jācīnās,» raksta senators. Taču cīņā M. Rubio īpaši labi neveicas, un otrdien viņš spēja uzvarēt vien Minesotas štatā. Republikāņu kandidātam nominācijai ir nepieciešams 1237 delegātu atbalsts, bet M. Rubio pagaidām nodrošinājis sev vien 72 delegātu atbalstu, atpaliekot ne tikai no D. Trampa (257), bet arī T. Krusa (118), kurš vakar apgalvoja, ka esot vienīgais, kurš vēl spēj konkurēt ar D. Trampu. Amerikāņu mediji vēsta, ka M. Rubio ļoti cer 15. martā uzvarēt Floridā, tādējādi atgriežoties cīņā. Taču, ja tas neizdosies, atsaukt savu kandidatūru par labu T. Krusam var izrādīties par vēlu, jo līdz marta vidum priekšvēlēšanas būs notikušas arī virknē citu štatu, to skaitā Ilinoisā un Ziemeļkarolīnā. Ja D. Trampam veiksies tikpat labi kā līdz šim, viņš sāncenšiem varētu kļūt faktiski neaizsniedzams.