NATO spēku pavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlavs, uzstājoties ASV Kongresā, brīdinājis, ka Vašingtonai nav pietiekamu militāro resursu Eiropā, lai pienācīgi stātos pretim «atdzimstošajai un agresīvajai Krievijai».
Ģenerālis Kongresā bija ieradies, lai meklētu atbalstu Pentagona plānam nākamajā finanšu gadā līdz 3,4 miljardiem dolāru palielināt līdzekļus, kas piešķirami ASV spēkiem Eiropā. Komentējot Eiropas migrantu krīzi, viņš norādījis, ka tās pastiprināšanās atbilst Krievijas interesēm, jo vājina kontinenta valstis.
Gaisa kara spēku ģenerālis F. Brīdlavs, kurš ir arī ASV Eiropas pavēlniecības vadītājs, uzrunājot Senāta bruņoto spēku komisijas likumdevējus, norādījis, ka ASV ir jārēķinās ar realitāti. Divus gadu desmitus ilgušie mēģinājumi padarīt Maskavu par partneri ir beigušies neveiksmīgi, un «Krievija izvēlējusies kļūt par pretinieku, kas rada ilgtermiņa eksistēšanas draudus Savienotajām Valstīm, kā arī mūsu Eiropas sabiedrotajiem un partneriem», viņa teikto citē Reuters. «Krievija kāro, lai neviens neapstrīdētu tās ietekmi uz kaimiņvalstīm,» uzsvēris F. Brīdlavs, kā piemērus minot Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Viņš atgādinājis, ka, neraugoties uz Minskas vienošanos un noslēgto pamieru, Ukrainas austrumos laiku pa laikam atkal uzliesmo karadarbība (beidzamās nedēļas laikā vien reģistrēti 450 uguns pārtraukšanas pārkāpumu gadījumi), un ir pārliecināts, ka šā konflikta dzirksteles uzpūš tieši Maskava, šādā veidā izdarot spiedienu uz Ukrainas valdību un to atbalstošajām rietumvalstīm.
AP atgādina, ka tā dēvētā aukstā kara gados Eiropā bija dislocēti vairāk nekā 300 000 amerikāņu karavīru, bet pašlaik to skaits nepārsniedz 62 000 cilvēku. F. Brīdlavs norādījis, ka spēku un tiem piešķiramo finansiālo resursu samazināšanās bijusi pakāpeniska, taču īpaši skaudri izjūtama pēc tam, kad ASV prezidents Baraks Obama pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka ASV galvenās stratēģiskās intereses vairs nav nedz Eiropā, nedz Tuvajos Austrumos, bet gan Āzijā un Klusā okeāna reģionā. Krievija to ir izmantojusi, ne tikai sašķeļot Gruziju, anektējot Krimu un atbalstot Austrumukrainas separātistus. F. Brīdlavs vērsis uzmanību uz to, ka Krievija aktīvi militarizē Arktiku, bet Atlantijas okeāna ziemeļos, starp Lielbritāniju, Islandi un Grenlandi, notiek tās modernāko zemūdeņu izmēģinājumi. NATO spēku pavēlnieks uzskata, ka ASV būtu jāspēj novērot šīs aktivitātes, taču Eiropas spēku pavēlniecībai pietrūkstot zemūdeņu, kas patrulē citur pasaules okeānā.
Februāra sākumā kļuva zināms, ka Pentagons 2017. finanšu gadam pieprasījis 3,4 miljardus dolāru programmai, kurai dots nosaukums European Reassurance Initiative un kuras mērķis ir pārliecināt sabiedrotos Eiropā, ka briesmu gadījumā ASV ir gatavas sniegt nepieciešamo militāro palīdzību. No ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vārdiem gan secināms, ka Krievijas robežu tuvumā esošās NATO valstis nevar cerēt, ka to teritorijās tiks ierīkotas milzīgas amerikāņu kara bāzes, kādas Vācijā, Itālijā un citur Rietumeiropā tika izveidotas aukstā kara gados. Pašreizējais piedāvājums ir trijās Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā katrā izvietot pa brigādei, kurā būs ne vairāk kā 1000 karavīru. Šo militāro personālu nepieciešamības gadījumā operatīvi varētu atbalstīt ātrās reaģēšanas spēki – aviācijas, flotes un īpašo uzdevumu vienības, kurās būtu vēl aptuveni 40 000 cilvēku.