Vairākums Šveices iedzīvotāju svētdien notikušajā referendumā noraidījuši ideju no valsts automātiski deportēt visus krimināli sodītos ārvalstu pilsoņus, pat tos, kuri pastrādājuši ne īpaši smagus noziegumus.
Priekšlikumu, ar kuru bija nākusi klajā pret imigrantiem noskaņotā Šveices Tautas partija (SVP), iepriekš bija kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji un ES dalībvalstu pārstāvji, bet SVP politiskie pretinieki uzsvēruši, ka ir pilnīgi pietiekami ar pērn pieņemtajiem grozījumiem kriminālkodeksā, kas ļauj deportēt smagus noziegumus pastrādājušos ārvalstniekus.
Balsojuma oficiālie rezultāti liecina, ka pret šo priekšlikumu bijuši 58,9% referenduma dalībnieku. Socioloģisko pētījumu institūta gfs.bern speciālists Klods Lonšāms sarunā ar Reuters īpašu uzmanību vērsis uz to, ka referendumā piedalījušies vairāk nekā 62% balsstiesīgo Šveices pilsoņu – jāatgādina, ka šajā valstī tautas nobalsošanas tiek rīkotas regulāri, taču tik liela aktivitāte referendumā neesot novērota kopš 1992. gada. BBC norāda, ka vēl pirms pāris mēnešiem aptaujas liecinājušas, ka vairākums šveiciešu varētu atbalstīt ierosinājumu par ārzemnieku – kriminālnoziedznieku deportēšanu, taču, kampaņai kļūstot aizvien asākai, noskaņojums mainījies. SVP centusies vēlētājus pārliecināt, lietojot reiz jau izmantotu paņēmienu – uz tās plakātiem attēlotas baltas aitas, kas no Šveices kartes kontūras izspiež melnu aitu. Savukārt priekšlikuma pretinieki savā aģitācijā izmantojuši kāškrustu, liekot saprast, ka SVP priekšlikuma pieņemšanas gadījumā Šveice sāks līdzināties nacistiskajai Vācijai, bet kampaņas laikā izskanējuši arī salīdzinājumi ar Dienvidāfrikas Republiku aparteīda režīma pastāvēšanas laikā.
AFP atgādina, ka 2010. gadā vairāk nekā 52% šveiciešu referendumā atbalstīja to, ka pēc soda izciešanas no valsts deportējami tie ārzemju pilsoņi, kuri notiesāti par smagiem noziegumiem – slepkavībām, izvarošanām un citiem dzimumnoziegumiem, bruņotām laupīšanām, narkotiku kontrabandu. Tomēr pērn, kad parlaments, pamatojoties uz šī balsojuma rezultātiem, pieņēma grozījumus kriminālkodeksā, liberālie deputāti panāca, ka no tiem tiek svītrota automātiska šīs normas piemērošana, un pašlaik lēmumu par deportācijām pieņem tiesa, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā visus apstākļus. Tas pamudināja SVP uzsākt parakstu vākšanu par jauna referenduma rīkošanu, un šoreiz jau īpaši tika uzsvērts, ka deportācijai jābūt automātiskai un tā jāattiecina arī uz ārzemniekiem, kuri desmit gadu laikā atkārtoti sodīti par mazāk smagiem noziegumiem – piemēram, zādzībām vai pat atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
«Oponenti norādījuši, ka šāds likums patiesībā nozīmētu paralēlu tieslietu sistēmu, kas būtu netaisnīga attiecībā pret aptuveni 25% valsts iedzīvotāju,» skaidro BBC, atgādinot, ka Šveicē legāli un pastāvīgi uzturas aptuveni divi miljoni ārvalstu pilsoņu. Šveices pilsonības iegūšana ir sarežģīta un dārga procedūra, turklāt pilsonību automātiski nesaņem arī tie ieceļotāju ģimenēs dzimušie bērni, kuri pasaulē nākuši Šveicē. Tieši šiem cilvēkiem (šveicieši viņus dēvē par secondos) debašu laikā tika pievērsta lielākā uzmanība. Iniciatīvas pretinieki uzsvēra, ka viņi visu mūžu nodzīvojuši Šveicē un izraidīšana uz nepazīstamu valsti, kuras pilsoņi šie ļaudis oficiāli ir, neapšaubāmi varētu tikt traktēta kā viņu tiesību pārkāpums. Pret priekšlikumu iestājās arī Šveices uzņēmēju organizācijas, norādot, ka šāda likuma pieņemšana vēl vairāk sarežģīs attiecības ar Šveices galveno tirdzniecības partneri Eiropas Savienību, kas jau tāpat nav spožas kopš 2014. gada, kad Šveice noteica kvotas darbaspēkam no ES valstīm. Deutsche Welle norāda, ka neilgi pēc referenduma rezultātu izziņošanas savu gandarījumu paudis Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss, sakot, ka šveicieši lieliski nodemonstrējuši «atšķirību starp populistiskiem lozungiem un sabiedrības viedokli». Interesanti, ka Šveices Federālais statistikas birojs referenduma priekšvakarā nāca klajā ar interesantiem skaitļiem. 2014. gadā (jaunākas statistikas par noziegumus pastrādājušiem nav) no Šveices tika deportēti 500 cilvēku, saskaņā ar pērn pieņemto likumu viņu skaits, atkarībā no tiesu lēmumiem, varēja pieaugt līdz 3900, bet, ja spēkā stātos SVP iniciatīva – līdz 10 200 cilvēkiem.