Senajiem naidniekiem Īrijā var nākties vienoties
Lai gan makroekonomiskie rādītāji liecina, ka Īrija jau ir atguvusies no ekonomiskās krīzes, daudzi vēlētāji to vēl nav izjutuši un gluži tāpat kā Spānijā, Portugālē vai Grieķijā izmantojuši parlamenta vēlēšanas, lai paustu negatīvo nostāju pret tā dēvētajām tradicionālajām partijām, masveidā atbalstot neatkarīgos kandidātus un sīkpartijas. Ja Īrija cer izvairīties no atkārtotu vēlēšanu rīkošanas, teju vai vienīgā izeja ir valdībā pirmo reizi vēsturē apvienoties ideoloģiski tuvajām, bet savstarpēji naidīgajām partijām Fine Gael un Fianna Fail, kuru domstarpības sākās jau pilsoņu kara laikā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.
«Demokrātija var būt ļoti aizraujoša, taču tās triecieni ir nežēlīgi. Partijai Fine Gael vēlēšanu rezultāti ir ļoti sarūgtinoši,» intervijā RTE paziņojis Īrijas premjers Enda Kenijs. Viņš bijis spiests atzīt, ka piecus gadus strādājusī Fine Gael un leiboristu koalīcija pēc piektdien notikušajām vēlēšanām vairs nespēs pretendēt uz vairākumu parlamentā un neatliks nekas cits kā meklēt citus variantus. AP norāda, ka vakar balsu skaitīšana Īrijā vēl turpinājās. Tas saistīts ar ļoti sarežģīto balsošanas sistēmu, kad vēlētājiem dota iespēja atbilstoši savām simpātijām sarindot kandidātus (tikai daļu vai visus) un uzvarētāji (tādu ir vairāki) katrā no 40 vēlēšanu apgabaliem tiek noteikti, izmantojot diezgan komplicētus aprēķinus.
Jau sestdienas pievakarē bija skaidrs, ka Fine Gael salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām zaudējuši vismaz 30 deputātu mandātus, Fianna Fail, kurus 2011. gadā vēlētāji sodīja par atrašanos pie varas ekonomiskās krīzes laikā, ieguvuši par 20 mandātiem vairāk, bet leiboristi cietuši absolūtu sakāvi, trešajā vietā izvirzoties nacionālistu partijai Sinn Fein. AFP atgādina, ka Īrija jau 2013. gadā pabeidza finansiālā aizņēmuma programmu un beidzamajos gados šīs valsts ekonomika ir viena no straujāk augošajām visā eiro zonā – piemēram, šogad tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta pieaugums par 4,5%. Pirms vēlēšanām pie šī un citiem makroekonomiskiem skaitļiem apelēja E. Kenija valdība, taču, kā izrādījies tagad, liela daļa vēlētāju to nav vēlējusies sadzirdēt. Reuters norāda, ka valdība visu laiku uzsvērusi, ka jādara viss iespējamais, lai šī ekonomiskā atgūšanās turpinātos, taču pārāk maz rūpējusies, lai to izjustu tie cilvēki, kuri no regulārās nodokļu paaugstināšanas un budžeta izdevumu samazināšanās bija cietuši visvairāk. Runa ir par Dublinas un citu pilsētu vidusšķiras pārstāvjiem, kurus pret valdību noskaņotie interneta komentētāji asprātīgi dēvē par «bijušajiem vidusšķiras pārstāvjiem». «Kādiem 30 vai 40 procentiem valsts iedzīvotāju nekādas ekonomiskās atlabšanas nav. To izjutuši tikai bagātnieki,» sarunā ar Reuters situāciju raksturojis Dublinas iedzīvotājs Džons Makkīvers, piebilstot, ka ļaudis ir pilnīgi vīlušies lielo partiju politikā. Un, kā jau šādos gadījumos mēdz notikt, visstiprāk sodīti tie, kuri atradušies pie varas grožiem.
Uz pirmo sēdi jaunais parlamenta sastāvs sanāks 10. martā, un gan E. Kenijs, gan Fianna Fail līderis Maikls Mārtins vakar izteikušies, ka katrs no viņiem varētu mēģināt veidot valdību. Taču Reuters aptaujātie politologi uzskata, ka vienīgais reālais scenārijs, lai izbēgtu no ārkārtas vēlēšanām, ir abu lielāko partiju koalīcija, kuru Dublinas Trīsvienības koledžas politikas profesors Maikls Māršs nosaucis par iepriekš neiedomājamu. Fine Gael (Īru cilts) un Fianna Fail (Likteņa karavīri) ir nesamierināmi naidnieki kopš 1922. gada, kad beidzās Īrijas neatkarības karš. Toreiz sašķēlās īru partija Sinn Fein – viens no tās atzariem (Fine Gael) piekrita līgumam ar Lielbritāniju, kas paredzēja vien autonomiju, savukārt otrs (Fianna Fail) pieprasīja pilnīgu neatkarību. Kopš tiem laikiem Īrijā pamīšus pie varas bijusi vai nu viena, vai otra partija (Fine Gael – allaž koalīcijā ar leiboristiem), bet nekad abas kopā. Arī priekšvēlēšanu kampaņas laikā šādas koalīcijas iespēju noliedza abas partijas, un, lai gan tagad tiek izteikti minējumi, ka tās tomēr varētu vienoties, eksistē vēl viens būtisks šķērslis. Šāda koalīcija nozīmētu, ka par opozīcijas ietekmīgāko spēku kļūst Gerija Adamsa atjaunotā Sinn Fein, kura daudziem asociējas ar vardarbību Ziemeļīrijā, un to Īrijas lielākās partijas nevēlas pieļaut, norāda AFP.