Pētnieki: Varas noturēšanai Krievija izmanto melus un iebiedēšanu

Attēlam ir ilustratīva nozīme © SCANPIX

Kremlis mēģinājis sākt savu reģionālo globalizācijas projektu, kura politiskās un ekonomiskās intereses veidojas kā Eirāzijas Ekonomiskā savienība, bet idejiskās - kā pareizticīgi iekrāsotā "krievu pasaule", tādējādi Krievija veidota kā virtuāli idejisks daudzdimensionāls cietoksnis, kura sienas tiek būvētas cilvēku prātos un sirdīs, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotajā rakstu krājumā "Cietoksnis Krievija: politiskā, ekonomiskā un drošības situācija Krievijā pēc Krimas aneksijas un tās ietekme uz Baltijas valstīm".

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta pētnieks Nerijus Maļukevičs un politikas un starptautisko jautājumu eksperts Simons Aļģirts Spurga pētījumā norādījuši uz mediju svarīgo lomu Krievijas virtuālā cietokšņa būvēšanas procesā. Reāla ienaidnieka, kurš uzglūnētu Krievijai no Rietumiem, nebija, tāpēc Kremlī to izdomāja.

Cinisms, ar kādu Krievijas mediji izplata propagandu un dezinformāciju, ir nepārspējams, uzskata pētnieki. Viņi norāda, ka baiļu kultivēšana un meli ir Krievijas mediju ikdienas rutīna. "Jāmelo, ka Krievija ir ielenkts cietoksnis, jo tad tauta saliedēsies ap nācijas līderi," viņi skaidroja.

Tāpat viņi uzsvēruši, ka aplenktā cietokšņa ideju kultivēšana Krievijas medijos noved pie tā saucamajiem pašpiepildošajiem pareģojumiem - Krievijas iedzīvotāji, baidoties no it kā ļaunu vēlošās ārpasaules, atbalsta Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo ārpolitiku, kas rezultātā tiešām noskaņo brīvo pasauli pret revanšisma pārņemto Putina režīmu un dažkārt pret visu Krieviju.

Putina iespējas padarīt Krieviju par pievilcīgu reģionālo varu ir visai ierobežotas, tādēļ Krievijas prezidenta mērķi tiek sasniegti virtuālajā - propagandas veidotajā sfērā, kas darbojas kā narkotikas, uz laiku sniedzot atvieglojumu, bet ilgtermiņā situāciju vēl vairāk pasliktinot.

"Diemžēl reģionālā dominēšana, kas tikai brīžiem ir reāla, tiek apmaksāta ar reālu Krievijas budžeta naudu un kaimiņvalstu dzīvībām," skaidro publicists un reģionālās politikas jautājumu eksperts Dmitrijs Oreškins. Viņš arī brīdina, ka Putina ideoloģija un politika tuvina Krieviju kataklizmām, kas var izrādīties bīstamas arī tās kaimiņvalstīm.

AAPC izpilddirektors un jaunā rakstu krājuma redaktors Andis Kudros norādīja, ka cilvēks kā skrūvīte lielajā mehānismā, bez personiskās izvēles un atbildības, labi der centralizētajai Putina sistēmai, kur elitei vajag nevis aktīvu pilsonisko sabiedrību, bet paklausīgu avju pulku, kas netic, ka var būt labāk.

Kudors arī atgādināja, ka Baltijas valstis centušās īstenot pragmatisku politiku ar Krieviju, turpretī Maskavas īstenotā tautiešu un mediju politika ir vērsta uz Baltijas sabiedrības šķelšanu. Baltiešu atbildei jābūt vērstai gan uz iekšu - saliedējot sabiedrību ap nāciju simboliem un demokrātiskām vērtībām, gan arī uz āru - piedaloties tādas kopējās Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā, kas kavētu Krievijas destruktīvo ietekmi.

Tāpat Rietumos jāsaprot, ka baltiešu vēlme nostiprināt nacionālo identitāti ir spēcīgs aizsardzības instruments pret autoritāro un revanšisma pārņemto Krieviju, kuras mērķis ir nevis veicināt demokrātiju kaimiņos, bet gan izmantot Baltijas atvērtību savai reģionālajai dominancei.

Kudors arī uzsvēra, ka šogad NATO samitā, kas norisināsies Polijas galvaspilsētā Varšavā, ir jālemj par papildu militārā kontingenta un bruņojuma dislocēšanu Baltijā. "Agresīvais Putina režīms ir jāiegrožo, atsaucot atmiņā daļu no metodēm, kas izmantotas Aukstā kara laikā," viņš skaidroja.

Tāpat vienota ASV, NATO, Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā ir principiāli svarīga. "Maskava māk biedēt, bet, saskaroties ar reālu spēku, tā atkāpjas," viņš skaidroja.

Jaunajā rakstu krājumā tiek apskatīti politiskie un ekonomiskie procesi Krievijā no Krimas aneksijas brīža līdz 2015.gada nogalei. Grāmata ir sadalīta četrās tematiskās daļās: ideoloģija, politika, ekonomika un drošība.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais