Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" risks var negatīvi ietekmēt biznesu dažādos līmeņos, vērtē starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja "Coface" direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.
Referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību ES iespējamais iznākums pašlaik ir neskaidrs. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons iestājas par palikšanu, taču daudzi populāri politiķi - Londonas mērs Boriss Džonsons, vairāki ministri un Konservatīvās partijas pārstāvji - atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Blūmfelds domā, ka pirms jūnijā paredzētā referenduma šai neskaidrībai varētu būt negatīva ietekme uz biznesu dažādos līmeņos. Pirmkārt, varētu kavēties Lielbritānijas izaugsme, dažādiem uzņēmumiem atliekot lēmumus par investīciju veikšanu. Otrkārt, "Brexit" risks būs vēl viens iemesls, kāpēc pasaules finanšu tirgi tuvākajā laikā, visticamāk, būs svārstīgi, jo īpaši kapitāla vērtspapīru un obligāciju tirgi, lēš "Coface" direktors Latvijā.
Viņš skaidro - ja Lielbritānija nolemj izstāties no ES, tas var atstāt būtisku ietekmi uz valsts izaugsmi, tirdzniecību un investīcijām. Tā tas būtu vismaz līdz brīdim, kad Lielbritānija un ES parakstīs brīvās tirdzniecības līgumu, kas varētu atjaunot lielu daļu no priekšrocībām, kādas tās bija ES.
Nepastāvot brīvās tirdzniecības līgumam ar ES, "Brexit" varētu samazināt Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 1-1,5% gadā laikā no 2017. līdz 2019.gadam. Kopējie IKP zaudējumi būtu aptuveni 4%, galvenokārt tarifu un beztarifu tirdzniecības barjeras negatīvās ietekmes dēļ, vērtē "Coface".
Saskaņā ar "Goldman Sachs" un HSBC aplēsēm var būt iespējama britu mārciņas vērtības krišanās par 15-20%. Lielbritānijas tekošā konta deficītu (3,9% no IKP) finansē ienākošā ārvalstu kapitāla plūsma. "Brexit", visticamāk, šīs plūsmas apmērus samazinās, veicinot strauju mārciņas vērtības samazināšanos. Šādi apstākļi gan veicinātu eksporta apjomus, tomēr vienlaikus paaugstinātu arī inflācijas līmeni. Inflācijas pieaugums savukārt varētu piespiest Anglijas Banku mainīt bāzes procentu likmes brīdī, kad ekonomika piedzīvo attīstības palēninājumu.
"Coface" direktors Latvijā vērš uzmanību, ka lēnāka izaugsme var samazināt nodokļu ieņēmumus un britu valdībai var būt sarežģīti īstenot kādus fiskālos ierobežojumus, kā rezultātā var veidoties augstāks fiskālais deficīts.
Sastopoties ar minētajiem riskiem, valdība censtos ātri atjaunot spēcīgas ekonomiskās saites ar ES. Veiksmīgākais scenārijs šādā gadījumā būtu Šveices modelis, kas balstīts uz virkni divpusēju vienošanos, reglamentējot piekļuvi konkrētām nozarēm vienotā tirgū, vai arī visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums, lēš Blūmfelds.
Jau ziņots, ka jūnijā Lielbritānijā notiks referendums par valsts turpmāko dalību ES.
Vairāk nekā trešdaļas Lielbritānijas lielāko firmu vadītāji šonedēļ kopīgā vēstulē aicināja vēlētājus referendumā balsot par valsts palikšanu ES, brīdinot, ka "Brexit" apdraudētu darbvietas.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's" draudējusi pazemināt Lielbritānijas reitinga AA1 prognozi uz "negatīvu", ja britu vēlētāji nobalsotu par aiziešanu no ES.
Lielbritānijas premjerministra Kamerona pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās par ES reformām strauji zaudējusi savu uzticamību pēc tam, kad Londonas mērs Džonsons svētdien paziņoja, ka piesliesies "Brexit" atbalstītāju nometnei. Tā rezultātā mārciņas kurss pret dolāru pirmdien noslīdēja līdz 1,4058, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2009.gada marta.