Politiķi visā pasaule turpina slavēt ASV un Krievijas panākto vienošanos, kurai, sākot ar sestdienu, vajadzētu nodrošināt pamieru Sīrijā, bet ANO amatpersonas pat sākušas gatavoties jaunam miera sarunu raundam Ženēvā. Tomēr eksperti uzsvēruši, ka pamiers var palikt tikai uz papīra, jo Sīrijā ir liels skaits karojošo pušu un katrai no tām ir savas intereses, kas pašlaik netiek ņemtas vērā.
Pat Saūda Arābijā bāzētā tā dēvētā mērenā Sīrijas opozīcija jau paspējusi apšaubīt pamiera iespējamību un izvirzījusi savas prasības, kas diez vai būs pieņemamas prezidentam Bašaram Asadam, kura valdība vakar principiāli atbalstīja uguns pārtraukšanu.
Izplūdušie formulējumi
«ASV un Krievija ir paziņojušas par plānoto daļējo pamieru Sīrijā, taču ir nopietnas šaubas, vai tas stāsies spēkā sestdien, kā paredzēts,» raksta ziņu aģentūra AFP. Savukārt Reuters un Deutsche Welle norāda, ka «Sīrijas opozīcija jau kritizējusi nepilnības» abu lielvalstu plānā. Jāatgādina, ka par pamieru tika paziņots pēc pirmdien notikušās ASV un Krievijas prezidentu Baraka Obamas un Vladimira Putina kārtējās telefonsarunas. Abas puses esot apņēmušās izdarīt spiedienu uz saviem sabiedrotajiem Sīrijā, lai pamiers tiktu pieņemts un uguns pārtraukšana stātos spēkā, tajā pašā laikā vienojoties, ka uzbrukumus tādiem radikālajiem islāmistu grupējumiem kā Islāma valsts vai ar starptautisko teroristu tīklu AlQaeda saistītajai AlNusra Front iespējams turpināt.
Taču tieši šeit arī slēpjas viena no lielākajām problēmām. AFP atgādina, ka opozīcija B. Asada režīmam nav vienota, tās spēki ir ļoti sadrumstaloti, regulāri tiek noslēgtas un tikpat regulāri izjūk taktiskas koalīcijas, un brīžiem pat grūti saprast, kurš grupējums pret kuru Sīrijā karo. Piemēram, tā sauktās mērenās opozīcijas spēki, ko atbalsta ASV un Turcija, nereti plecu pie pleca ar AlNusra Front cīnās pret Islāma valsti, taču, mainoties apstākļiem, var vērst ieročus viena pret otru. Starptautiskās krīzes grupas (ICG) analītiķis Noā Bonsijs sacījis, ka Krievijai un Sīrijas valdības spēkiem tas dod lielisku iespēju vērsties pret mērenās opozīcijas grupējumiem, apgalvojot, ka turpinās cīņa pret AlNusra Front. Viņš uzsvēris, ka vēl pirms pamiera stāšanās spēkā ASV un Krievijas pārstāvjiem jāvienojas par to, kuri Sīrijas reģioni uzskatāmi par AlNusra Front kontrolē esošiem (kas nozīmē, ka pret tiem var vērst militārus triecienus), bet kuri ne. Taču opozīcijas pārstāvji jau uzsvēruši, ka izstrādāt šādu karti nebūšot iespējams, jo AlNusra Front kaujinieki atrodas visur. «Viņi ir gan Idlibā, gan Alepo, gan Damaskā, gan valsts dienvidos,» sarunā ar Reuters norādījis Brīvās Sīrijas armijas pārstāvis Haleds Hoja, uzsverot, ka viņam ir lielas bažas par to, ka Sīrijas un Krievijas spēki, kuriem palīdz Hezbollāh kaujinieki, varēs nesodīti turpināt uzbrukumu šajos reģionos, formāli nepārkāpjot pamieru.
Opozīcijai papildu prasības
Arī Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā bāzētā Sīrijas opozicionāru savienība Augstā sarunu komiteja (HNC), kuru vada bijušais Sīrijas premjers Riads Hidžabs, atkārtojusi šos pašus argumentus, turklāt HNC izvirzījusi papildu prasības, pirms oficiāli piekrist pamieram. Tā vēlas, lai Sīrijas armija pārtrauc vismaz 18 opozīcijas spēku kontrolē esošo apdzīvoto vietu aplenkumu, atļauj tur iekļūt humānās palīdzības konvojiem un atbrīvo gūstekņus. Ja atskaita humānās palīdzības nosūtīšanu, ar ko solījusi nodarboties ANO, šīs prasības B. Asada valdībai ir grūti izpildāmas, jo aplenkuma pārtraukšana nozīmē atteikties no visiem tiem iekarojumiem, kas, pateicoties Krievijas aviācijas atbalstam, ir panākti beidzamo mēnešu laikā. Jāpiebilst, ka arī ASV un Krievijas saskaņotajā plānā par aplenkuma pārtraukšanu nekas nav sacīts un Maskava, visticamāk, neuzskatīs par savu pienākumu to uzspiest Sīrijas valdībai.
Lai gan atsevišķi politologi uzskata, ka Krievija, apzinoties savu ekonomisko vājumu, sāk piekāpties Sīrijas jautājumā, vairākumam šķiet, ka notiek pilnīgi pretējs process. Vienošanās par pamieru ir tāda, ka, ļoti ticami, tai savu bezierunu piekrišanu līdz piektdienas pusdienlaikam nedos liela daļa Sīrijas opozīcijas bruņoto grupējumu, kas kārtējo reizi dos Maskavai iespēju apgalvot, ka uguns pārtraukšanu nevēlas tieši rietumvalstu atbalstītie opozīcijas spēki. Vismaz pašreizējā brīdī Krievija ir pozīcijās, kad zaudēt nav iespējams – ja pamiers, neraugoties uz visām problēmām, stāsies spēkā, Maskava oficiāli būs palīdzējusi to sasniegt, bet, ja ne, pašreizējās tendences liecina, ka B. Asadam lojālie spēki lēni, bet neatvairāmi turpinās savu uzvaras gājienu, atkarojot aizvien vairāk teritoriju. Sarunā ar Reuters tam netieši piekritis arī bijušais ASV Valsts departamenta eksperts, bet pašlaik domnīcas Atlantic Council speciālists Freds Hofs, norādot, ka pat līdz sestdienai «Krievijas, Sīrijas un Irānas spēkiem ir gana daudz laika, lai pilnībā ielenktu nemiernieku kontrolēto Alepo».
Asads komforta zonā
Par to, ka B. Asads pašlaik jūtas diezgan komfortabli, liecina arī viņa lēmums izsludināt kārtējās parlamenta vēlēšanas, kam Sīrijā jānotiek 13. aprīlī. Tā paredz šīs valsts likumi, saskaņā ar kuriem vēlēšanas rīkojamas ik pa četriem gadiem, taču jāatgādina, ka ANO Drošības padome decembrī mudināja sākumā miera sarunās izveidot pārejas laika valdību, bet nākamās vēlēšanas ANO uzraudzībā sarīkot tuvākā pusgada laikā.
Diezgan pretrunīga ir arī Turcijas nostāja. Šīs valsts vicepremjers Numans Kurtulmuss paziņojis, ka Turcija atbalsta pamieru un cer, ka tas stāsies spēkā sestdien. Taču tajā pašā laikā Ankara neuzskata, ka uguns pārtraukšana attiektos arī uz Turciju – atbildot uz jautājumu par Sīrijas kurdu spēku artilērijas apšaudēm no Turcijas teritorijas, N. Kurtulmuss paziņojis, ka Turcijai ir tiesības aizsargāt savas robežas, vēsta Euronews.
«ASV un Krievijas vienošanās neprecizē, kā tiks uzraudzīta pamiera ievērošana, nerunājot nemaz par mehānismiem, ar kuru palīdzību panākt, lai to patiešām ievēro. ASV un Krievija pašlaik vienojušās vien veidot komunikācijas karsto līniju un mudināt citas puses informēt par iespējamiem pārkāpumiem, taču nav skaidrs, kā tas tiks paveikts,» raksta Reuters. Savukārt ANO īpašais sūtnis Sīrijā Stafans de Mistura informējis, ka uzreiz pēc pamiera stāšanās spēkā tikšot sasaukta darba grupa, kuras uzdevums būs uzraudzīt tā ievērošanu. ANO amatpersonas optimistiski uzskata, ka pamiers dos iespēju atsākt 3. februārī pārtrauktās Sīrijas miera sarunas, taču patiesībā tas ir ļoti maz ticami – vismaz tuvāko nedēļu laikā.