Baltkrievijas opozīcija neapmierināta ar ES sankciju atcelšanu
Eiropas Savienības lēmums no 1. marta atcelt gandrīz visas pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas izraisījis neizpratni cilvēktiesību aizstāvjos, kuri uzskata, ka ES vadījusies tikai no ģeopolitiskiem apsvērumiem, cerot iedzīt ķīli Maskavas un Minskas attiecībās.
Arī Baltkrievijas opozīcija uzskata sankciju atcelšanu par kļūdu, jo iesaistīties politiskajos procesos valstī, kur kopš 1994. gada pie varas ir prezidents Aleksandrs Lukašenko, opozīcija joprojām nevar.
Viens no Baltkrievijas opozīcijas līderiem, bijušais politieslodzītais Andrejs Saņņikovs, kurš pašlaik dzīvo trimdā Varšavā, sarunā ar The Guardian norādījis, ka ES ir pieņēmusi ļoti neveiksmīgu lēmumu, kas atstās negatīvas sekas uz Baltkrievijas tautu, pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem medijiem. «Tas ir ļoti skaidrs signāls diktatūrai, ka tā var turpināt savu līdzšinējo praksi. Mēs zinām, ka tad, kad tiek atceltas sankcijas vai mīkstināta politika, mums draud lielākas represijas,» viņš sacījis, runājot par opozīciju. A. Saņņikovs uzsvēris, ka cilvēktiesību pārkāpumi Baltkrievijā joprojām ir plaši un sistemātiski. «Turklāt tiek atceltas sankcijas pret cilvēkiem, kurus pati Eiropas Savienība iepriekš pasludinājusi par noziedzniekiem, jo viņi vainojami vēlēšanu rezultātu viltošanā, opozīcijas vajāšanā un spīdzināšanā. Taču, lai gan nekas nav mainījies, Brisele viņiem pēkšņi piedod,» intervijā The Guardian savu neizpratni paudis opozicionārs.
Lēmums par pirms pieciem gadiem pieņemto sankciju atcelšanu tika pieņemts ES ārlietu ministru kārtējā sanāksmē. Deutsche Welle norāda, ka atceltas sankcijas pret 170 privātpersonām (tajā skaitā arī pašu prezidentu) un trim valsts kompānijām. Vienlaikus vēl uz gadu saglabāts aizliegums uz Baltkrieviju eksportēt ieročus, kā arī sankcijas, kas noteiktas pret četrām personām, kuras tiek vainotas opozīcijas aktīvistu bezvēsts pazušanā. «Tā ir iespēja, lai ES un Baltkrievijas attiecības attīstos pozitīvākā garā,» sacīts ministru paziņojumā, kurā izteikta arī vēlme pēc atklātākas valdības, kuras veidošanā vairāk varētu iesaistīties pilsoniskā sabiedrība, brīvākiem medijiem, caurredzamākas un godīgākas kampaņas pirms šogad paredzētajām parlamenta vēlēšanām, kā arī nāvessoda atcelšanas Baltkrievijā. Reuters norāda, ka ES arī paudusi gatavību sniegt Baltkrievijai ekonomisko palīdzību, piešķirt tai labvēlīgāku statusu savstarpējā tirdzniecībā un palīdzēt iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, savukārt Baltkrievijas kompānijām būs pieejami Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīti.
AFP atgādina, ka Baltkrievijas līderis izpildījis prasību atbrīvot visus politieslodzītos, bet oktobrī notikušo prezidenta vēlēšanu laikā nav bijusi novērojama A. Lukašenko pretinieku ierastā vajāšana. Papildus tam, protams, lielu lomu nospēlējusi arī Baltkrievijas starpniecība Krievijas un Ukrainas konflikta noregulēšanā jeb tā dēvētais Minskas process, kas pašlaik gan nav nesis taustāmus rezultātus. ES augstā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Federika Mogerini gan kategoriski noliegusi runas, ka lēmums par sankciju atcelšanu pieņemts ģeopolitisku iemeslu dēļ un Brisele vēlējusies atalgot Minsku, kas nereti demonstratīvi (tiesa, tikai savu interešu vadīta) nav piekritusi Krievijas agresīvajai politikai. «Baltkrievija ir nodemonstrējusi pozitīvu tendenci, kuru mēs vēlamies iedrošināt,» sacījusi F. Mogerini, tajā pašā laikā atzīstot, ka situācija šajā valstī «nav rožaina un ir tāla no ideālas».
The Guardian gan norāda, ka baltkrievu opozicionāri neesot vienīgie, kuri nesaskata nekādas pozitīvas tendences un pārmaiņas. Arī ANO ziņotājs Miklošs Harašti savā pagājušonedēļ publiskotajā ziņojumā norāda, ka kopš prezidenta vēlēšanām nekādas izmaiņas cilvēktiesību jomā nav novērotas. «Varas iestādes nav pārtraukušas sistemātiski vajāt tos, kuri cenšas realizēt savas personīgās, pilsoniskās, politiskās un citas tiesības... Tās nav izrādījušas nekādu vēlmi reformēt despotisko tieslietu sistēmu,» viņš uzsvēris, minot vairākus piemērus, kad cilvēkiem (arī žurnālistiem) piespriesti administratīvie sodi par līdzdalību varas iestāžu nesankcionētos mītiņos un piketos.