Turcijas artilērija vakar trešo dienu pēc kārtas turpināja Sīrijas kurdu pozīciju apšaudi, bet amatpersonas paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai kurdi nepārņemtu savā kontrolē pierobežas pilsētu Azāzu. Turcija tā arī nav ieklausījusies savu NATO sabiedroto, to skaitā ASV, brīdinājumos pārtraukt uzbrukumus Sīrijas kurdu spēkiem, kas tiek uzskatīti par noderīgiem sabiedrotajiem cīņā pret teroristu grupējumu Islāma valsts, jo kurdi vienlaikus karo arī pret Turcijas atbalstītajiem tā sauktās mērenās Sīrijas opozīcijas spēkiem.
Vienlaikus aizvien biežāk dzirdamas runas, ka nolūkā pieveikt Islāma valsti Turcija un Saūda Arābija ir gatavas uzsākt sauszemes operāciju Sīrijā, kuras otrs (bet, iespējams, pat galvenais) mērķis būtu prezidenta Bašara Asada režīma gāšana. Vakar Ankara gan noliegusi Sīrijas valdības apgalvojumus, ka tās karavīri vai algotņi no Turcijas jau atrastos Sīrijā.
Jauna fronte Sīrijā
Lai gan ceturtdien Turcija bija starp tām 17 valstīm, kas vienojās, ka nedēļas laikā Sīrijā būtu jāpanāk ja ne oficiāls pamiers, tad vismaz kaujas darbību pārtraukšana, kas ļautu izvairīties no cilvēku bojāejas, jau sestdienas rītā tās artilērija sāka intensīvi apšaudīt Sīrijas kurdu grupējuma Tautas aizsardzības vienības (YPG) pozīcijas. BBC uzsver, ka līdz ar to faktiski atklāta jauna fronte Sīrijā, kur jau tāpat risinās vairāki slēpti konflikti un brīžam rodas iespaids, ka visi karo pret visiem.
AFP atgādina, ka YPG ir Sīrijas Demokrātiskās savienības partijas (PYD) militārais spārns, kas kopā ar vairākām mērenām arābu kaujinieku organizācijām veido Sīrijas demokrātiskos spēkus (SDF) Alepo provincē – valsts ziemeļos, netālu no robežas ar Turciju. Šie spēki faktiski ir B. Asada režīma sabiedrotie, jo karojuši ne tikai pret Islāma valsti, bet arī Turcijas atbalstītajiem musulmaņu kaujiniekiem, turklāt Ankara uzskata YPG par Turcijā aizliegtās Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) filiāli. Beidzamajās nedēļās, izmantojot to, ka B. Asada armija ar Krievijas aviācijas palīdzību būtiski vājinājusi gan Islāma valsti, gan mēreno opozīciju, kurdu kaujinieki savā kontrolē pārņēmuši plašas teritorijas un bijuši gatavi uzbrukumam mērenās opozīcijas līdz šim kontrolētajām Azāzas un Talrifātas pilsētām.
Šāds notikumu pavērsiens kategoriski nav pieņemams Turcijai. «Mēs nepieļausim Azāzas krišanu. YPG nespēs sasniegt Eifratas upes rietumu krastu vai pavirzīties uz austrumiem no Afrinas. Tās ir mūsu sarkanās līnijas,» vakar intervijā Turcijas televīzijas kompānijai NTV sacījis premjers Ahmets Davutoglu. Savukārt vicepremjers Jalkins Akdogans televīzijas kompānijai Kanal 7 uzsvēris, ka operācija pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā turpināsies tik ilgi, kamēr viņi tiks uzskatīti par draudu nacionālajai drošībai. Turcija gan ir uzsvērusi, ka vismaz pagaidām aprobežosies ar artilērijas apšaudēm, norādot, ka ar tām jau faktiski izdevies sasniegt mērķi un apturēt kurdu kaujinieku virzīšanos uz priekšu. Tajā pašā laikā AFP, atsaucoties uz organizāciju Syrian Observatory for Human Rights (tā gan bieži vien izplatījusi vienpusīgu un maldinošu informāciju), vēsta, ka kurdu un arābu kaujinieku aliansei izdevies pietuvoties Talrifātas pilsētai un pārņemt savā kontrolē šoseju, kas ved uz Azāzu.
Neklausa Vašingtonai
Gandrīz piecus gadus ilgā Sīrijas konflikta laikā šī ir pirmā reize, kad Turcija ar militāru spēku vēršas pret Sīrijas kurdiem, un tas ir nepatīkams pārsteigums citām NATO valstīm, kuras kurdu kaujiniekus uzskata par sabiedrotajiem un līdz šim sniegušas tiem atbalstu cīņai pret Islāma valsti. Pārtraukt šādus uzbrukumus Ankarai ieteikušas gan Francijas un Vācijas amatpersonas, gan, protams, ASV Valsts departaments, kura paziņojumā tajā pašā laikā norādīts, ka arī YPG vajadzētu atturēties no labvēlīgās konjunktūras izmantošanas un nesagrābt savā kontrolē teritorijas, kas līdz šim bijušas mēreno islāmistu rokās. AFP atgādina, ka ASV ir oficiāli atzinusi PKK par teroristisku organizāciju, taču šāds statuss netiek attiecināts uz YPG.
«Domstarpības starp Savienotajām Valstīm un Turciju attiecībā uz PYDYPG ir acīm redzamas. ASV uzskata, ka tas ir vienīgais lokālais spēks Sīrijā, uz kuru var paļauties cīņā pret Daesh (Islāma valsti). Savukārt Turcija uzskata PYDYPG ne tikai par PKK sastāvdaļu, bet arī slēptu Krievijas – Asada ass dalībnieci,» sarunā ar AFP skaidrojis Vācijas Māršala fonda Ankaras biroja direktors Ozgurs Unluhisarkli. Viņš piebildis, ka Turcijas uzbrukumi palielinās savstarpējo neuzticību un domstarpības starp divām Ziemeļatlantijas alianses partnervalstīm, «kurām būtu nepieciešams ļoti cieši sadarboties visdažādāko jautājumu risināšanā».
Sestdienas vakarā premjers A. Davutoglu telefona sarunā ASV viceprezidentam Džo Baidenam skaidrojis, ka PYD rada Turcijai draudus, kuru novēršanai valstij nāksies izmantot absolūti visus tās rīcībā esošos līdzekļus. AFP norāda, ka šis izteikums ir bijis krietni diplomātiskāks, nekā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pagājušās nedēļas retoriskais jautājums ASV: «Vai jūs esat kopā ar mums, vai kopā ar PYD un YPG teroristu grupām?» Vēl tālāk gan gājis laikraksta Yeni Safak galvenais redaktors, prezidenta piekritējs Ibrahims Karaguls, kurš redakcijas slejā rakstījis: «Ja tās (ASV) izvēlas teroristu organizāciju, nevis Turciju, nav problēmu – lai tā būtu. Taču tad mēs varam apgalvot, ka ASV izvērš karu pret Turciju.»
Turcija apsūdz PYD un YPG, ka tās esot PKK atzars. Turcijā aizliegtā PKK vairāk nekā 30 gadu cīnījusies par lielākām tiesībām kurdu minoritātei – gadu gaitā tās prasības variējušās no neatkarības pieprasīšanas līdz lūgumam pēc plašākas autonomijas. 2013. gada pavasarī šķita, ka konfliktu izdosies atrisināt, jo PKK, piekrītot sava cietumā ieslodzītā līdera Abdullas Oladžana aicinājumam, paziņoja par kaujinieku pakāpenisku izvešanu uz Ziemeļirāku. Tomēr pagājušā gada vasarā nestabilais pamiers izjuka, un abas puses tajā apvaino viena otru. Kurdi uzskata, ka R. T. Erdogans, aizbildinoties ar karadarbību Sīrijā un Irākā, sācis aktīvāk vērsties pret iekšējo opozīciju, savukārt Turcijas valdība apgalvo, ka tieši kurdi vēlējušies izmantot nestabilo situāciju un atsākuši uzbrukumus un terora aktus.
Pagājušās nedēļas nogalē sniegtā intervijā Al Jazeera Turcijas parlamenta deputāts, valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) pārstāvis un Ārlietu komitejas vadītāja vietnieks Jasins Aktajs skaidrojis, ka pēc PKK teroristu bāzu sagraušanas Turcijā, liela daļa kaujinieku pārcēlušies uz Sīriju, kur tagad karo YPG rindās un visiem spēkiem cenšas panākt, lai Turcijas un Sīrijas robeža būtu faktiski atvērta. Turcijas amatpersonas gan nonākušas zināmās pretrunās – kamēr valdības pārstāvji apgalvo, ka Sīrijas kurdi kopā ar saviem tautiešiem no Turcijas karo par plašākas autonomijas izveidi, J. Aktajs skaidrojis, ka YPG jau sen nodevusi lielākās Sīrijas kurdu daļas intereses, jo, neraugoties uz represijām, ko pret kurdu tautu vērsis B. Asada režīms, gadiem ilgi sadarbojusies ar tā drošības dienestiem. Parlamentārieša retorikas mērķis acīmredzot ir radīt domstarpības pašu Sīrijas kurdu vidū. R. T. Erdogana kritiķis politiskais komentētājs Džengizs Džandars gan uzsvēris, ka valdība rīkojas iracionāli, klasificējot PYD kā teroristus – kopš 2003. gada, kad tas tika izveidots, grupējums nav vainots neviena terora akta veikšanā Turcijas teritorijā. «Problēma ir tā, ka Ankarai ir kurdu fobija, ko tā nespēj pārvarēt,» viņš raksta interneta izdevumā Radikal.
Sauszemes iebrukums?
Svētdien Sīrijas valdība ANO ģenerālsekretāram un Drošības padomes priekšsēdētājam nosūtījusi vēstules, aicinot vērsties pret Turciju, kas tās teritorijā esot ievedusi sauszemes spēkus. Kā norāda AFP, runa ir par aptuveni 100 Turcijas armijas karavīriem vai algotņiem, kuri ieradušiesSīrijā, lai sniegtu atbalstu tā sauktās mērenās opozīcijas spēkiem. Turcijas aizsardzības ministrs Ismets Jilmazs, vakar uzstājoties parlamenta komitejas sēdē, šīs ziņas noraidījis, uzsverot, ka Turcijas bruņoto spēku karavīri nekarojot Sīrijā un pašlaik neesot arī nodoma sūtīt armiju uz kaimiņvalsti.
Aizsardzības ministra izteikumi gan ir pretrunā ar ārlietu ministra Mevluta Džavusoglu sacīto – viņš sestdien intervijā Yeni Safak sacījis, ka Turcija un Saūda Arābija jau apspriežot iespējamu sauszemes operāciju Sīrijā. Deutsche Welle norāda, ka par šādu iespēju daudz runāts nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē (MSC), taču Bavārijas galvaspilsētā izskanējuši gana atšķirīgi viedokļi par to, kādiem vajadzētu būt šādas misijas politiskajiem un militārajiem mērķiem, kas varētu vadīt operāciju un kā panākt, lai tā būtu leģitīma – apstiprināta ANO Drošības padomē, kur B. Asadu atbalstošajai Krievijai ir veto tiesības. Jāatgādina, ka Turcija allaž uzsvērusi, ka nepievienojas tām sankcijām vai militārām operācijām, kas nav saņēmušas Drošības padomes akceptu, savukārt Saūda Arābija uzskata, ka sauszemes operācija būtu jāvada ASV, kas ir diezgan problemātiski, ņemot vērā to, ka novembrī šajā valstī gaidāmas prezidenta vēlēšanas.