Atsaucot atmiņā Krievijas prezidenta Vladimira Putina bēdīgi slaveno runu 2007. gada Minhenes Drošības konferencē (MSC), šīs valsts amatpersonas atkal izmantojušas foruma tribīni, lai demonstrētu savu nepiekāpību attiecībās ar rietumvalstīm, vienlaikus uzveļot tām vainu par domstarpībām.
Premjers Dmitrijs Medvedevs sūrojies gan par sankcijām, gan Krievijas interešu ignorēšanu, paziņojot, ka sācies jauns aukstais karš, bet ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs skeptiski izteicies par pamiera iespējām Sīrijā. Rietumvalstu amatpersonu reakcija uz šo retoriku liecina, ka tās nevēlas lieki nokaitēt atmosfēru, bet austrumeiropieši nav kavējušies saukt lietas īstajos vārdos.
Krievijas premjerministrs paziņojis, ka Austrumi un Rietumi «ierauti jaunā aukstajā karā», bet NATO attieksme pret Krieviju esot «naidīga un noslēgta», raksta Reuters. «Gandrīz katru dienu mūs apsūdz jaunu, briesmīgu draudu izteikšanā vai nu visai NATO, vai nu Eiropai, vai ASV un citām valstīm,» uz attieksmi, kāda pasaulē valdot pret Krieviju, norādījis D. Medvedevs. Viņš uzsvēris, ka tas neesot pelnīti, turklāt sarežģītā situācija pasaulē (reģionālie konflikti, terorisma draudi, migrācijas krīze) prasot, lai pret Krieviju izturētos kā pret partneri. «Es brīžam nesaprotu, vai mēs dzīvojam 2016. vai 1962. gadā,» sacījis Krievijas premjers, no kura runas izrietēja, ka konfliktu uzsākušas rietumvalstis, bet ne Krievija, kas 2014. gada pavasarī anektēja Krimu, pēc tam atbalstīja Austrumukrainas separātistus, bet beidzamajos mēnešos sniedz būtisku militāro atbalstu Sīrijas prezidentam Bašaram Asadam lojālajiem spēkiem.
Apelējot pie nepieciešamības kopīgiem spēkiem pārvarēt ekonomisko krīzi, D. Medvedevs apšaubījis pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju saprātīgumu, aicinot uz globālu sadarbību, taču tajā pašā laikā nav palaidis garām iespēju nosodīt «Rietumu ekspansijas politiku Austrumeiropā», pilnīgi aizmirstot to, ka reģiona valstis pašas izdarījušas savas izvēles, pašas nolēmušas integrēties Eiropas Savienībā vai NATO, nevis kādā ekonomiskā vai militārā savienībā, kur dominē Krievija. Saskaņā ar D. Medvedeva sacīto, konfliktu Austrumukrainā (kurā Maskava, protams, nekādā veidā neesot iejaukta) nav izdevies noregulēt vien Ukrainas valdības vainas dēļ, bet Sīrijā Krievijas aviācijas veiktajos uzlidojumos civiliedzīvotāju upuru neesot.
Deutsche Welle norāda, ka pēc šīs runas konferencē ieplānotās debates par NATO nākotni faktiski izvērtušās diskusijās par alianses attiecībām ar Krieviju, turklāt «daudzi ir pārliecināti, ka faktiski nekorektās Kremļa emisāru piezīmes nav pietiekami atmaskotas vai atspēkotas no Rietumu līderu puses». Attieksme patiešām ir atšķirīga, un rodas iespaids, ka daļa Rietumu lielvalstu līderu labprāt D. Medvedeva sacīto vispār ignorētu. Piemēram, Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers bija spējis D. Medvedeva runā saklausīt nevis fakta konstatāciju, bet gan brīdinājumu par to, ka nepieciešams izvairīties no jauna aukstā kara. Bet NATO bruņoto spēku komandieris Eiropā Filips Brīdlavs sarunā ar Deutsche Welle uzsvēris, ka NATO pašreizējo situāciju neuztver kā auksto karu un nevēlas pie tā atgriezties.
Tajā pašā laikā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidrojis, ka NATO nemeklē konfrontāciju un nevēlas jaunu auksto karu, taču visa alianses rīcība ir tieša atbilde uz konkrētiem Krievijas soļiem militārā spēkā demonstrēšanas jomā. Bet visasāk, protams, izteikušies konferences dalībnieki no valstīm, kuras Maskava ieradusi uzskatīt par savu ietekmes zonu. «Manā valstī ik dienu ieplūst Krievijas karavīri, Krievijas ieroči, Krievijas munīcija,» uzsvēris Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš uzskata, ka Maskavas rīcība gan Ukrainā, gan Sīrijā liecinot, ka «Krievija dzīvo pavisam citā Visumā». Polijas prezidents Andžejs Duda norādījis, ka D. Medvedeva izteikumi izskaidrojot, kādēļ Austrumeiropas valstis par savu galveno prioritāti uzskata militāro drošību, bet Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite piebildusi: «Tas jau vairs nav aukstais karš. Tas jau ir kļuvis karsts.»
Lielāku rezonansi pašlaik gan izraisījis D. Medvedeva apgalvojums par to, ka Krievijas aviācija Sīrijā nebombardējot civiliedzīvotājus, jo vairāk tādēļ, ka pāris stundu vēlāk ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tajā pašā konferencē diezgan skeptiski komentēja vienošanos, kas paredz nedēļas laikā panākt pamieru. «Man jāsaka, ka šis izteikums bija šokējošs. Liekas, ka Medvedevs dzīvo alternatīvajā realitātē,» uzsvēris Human Rights Watch izpilddirektors Kenets Rots. Savukārt bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Nikolass Bērnss sarunā ar Deutsche Welle Krievijas premjera paziņojumu vērtējis kā cinisku.