Igaunijā HIV inficēšanās apmēri vienmēr bijuši augstāki nekā Latvijā un Lietuvā, īpaši ņemot vērā atšķirīgo iedzīvotāju skaitu. Viens no iemesliem ir apstāklis, ka tieši Igauniju vispirms skāra injicējamo narkotiku epidēmija deviņdesmito gadu vidū, kad Igaunijā ātrāk nekā Latvijā un Lietuvā ieplūda Krievijas heroīns. Tieši šo narkotisko vielu vieglā pieejamība un nepietiekama informācija par to, ka injicējamo narkotiku lietošana ir viens no visātrākajiem HIV vīrusa nodošanas ceļiem, radīja augsni straujai vīrusa izplatībai.
Tieši Igaunija visus pēdējos gadus ierindojas pirmajās vietās Eiropā pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita. Tiesa, šim «godam» strauji tuvojas arī Latvija. Taču nupat cīņa pret HIV izplatību iezīmējas ar jaunu pavērsienu – rietumvalstu vadītāju satraukumu par HIV epidēmiju tieši Igaunijā. Kaimiņu laikraksts Postimees raksta, ka Lielbritānijas, Somijas un ASV vēstnieki vērsušies pie Igaunijas parlamenta un valdības ar kopīgu aicinājumu, lūdzot atzīt HIV epidēmiju valstī un izveidot speciālu komisiju šīs problēmas risināšanai. «Situācija ar HIV Igaunijā raisa dziļu satraukumu,» teikts vēstnieku paziņojumā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas standartiem situācija Igaunijā ir klasificējama kā epidēmija, kas apdraud daudzas iedzīvotāju grupas. Lai gan vīruss vispirms izplatījies injicējamo narkotiku lietotāju vidū, taču 2014. gadā tikai 23 procenti no kopējā inficēto skaita bija tieši narkotiku lietotāji, bet aptuveni puse bija inficējušies heteroseksuālo kontaktu ceļā. «Ja notiks šāda slimības izplatība, tā apdraudēs katru Igaunijas iedzīvotāju, viņu partnerus, draugus, kā arī tūristus,» uzskata vēstnieki, «mūsu valdības ir stingri noskaņotas uz sadarbību un praktisku atbalstu Igaunijai, lai risinātu šo sāpīgo humāno problēmu.» Vēstnieki paziņojuši, ka ir nepieciešama speciāla komisija cīņai ar HIV/AIDS, un aicinājuši sadarboties ar ārvalstu partneriem, kas varētu palīdzēt cīņā ar HIV. «Šādas komisijas izveide kļūtu par spēcīgu politisku signālu, kas liecinātu, ka cīņa ar HIV/AIDS ir valsts, veselības aprūpes un sociālās sistēmas, parlamenta un valdības prioritāte.» .
«Ja runa ir par HIV izplatību, jāatceras, ka šī problemātika neskar tikai Tallinu un Ida-Virumā, tā nes ciešanas ne tikai HIV inficētajiem un viņu ģimenēm, bet arī skar visu sabiedrību kopumā. Nākotnes perspektīvā, neapturot HIV izplatību, valstij būs milzu zaudējumi, nodokļu ienākumi samazināsies, bet izdevumi sociālajā un veselības jomā augs visā valstī,» norāda laikraksta Postimees analītiķi. Avīze arī uzsver, ka Igaunijai vienmēr ir bijis patīkami dzirdēt uzslavas par valsts attīstību, bet tagad, ja trīs valstu vēstnieki vēršas ar šādu paziņojumu un aicinājumu pie Igaunijas valstsvīriem, tas nozīmē, ka valstī viss nav kārtībā. Pērn Igaunijā reģistrēti 270 HIV un 19 AIDS gadījumu (Latvijā – 393), bet reālais HIV inficēto skaits ir vismaz divreiz lielāks. Kopumā Igaunijā kopš HIV testēšanas sākuma reģistrēti 9300 inficēšanās gadījumu (Latvijā – 6607).