Pēc pērnā gada 13. novembra Parīzes terora aktiem ieviestais ārkārtas stāvoklis Francijā, ko kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji, visticamāk, tiks pagarināts vēl uz trim mēnešiem.
Uz to uzstāj valdības vadītājs Manuels Valls, un domājams, ka šodien paredzētajā Senāta balsojumā un pēc nedēļas gaidāmajā balsojumā parlamenta apakšpalātā vairākums deputātu atbalstīs priekšlikumu. Ne tik vienkārši valdības vadītājam un prezidentam Fransuā Olandam būs panākt grozījumus konstitūcijā, kas cita starpā ļautu atņemt pilsonību teroristiem – šā jautājuma apspriešana jau novedusi pie šķelšanās valdošajā sociālistu partijā.
Pagājušās nedēļas nogalē uzstājoties parlamentā, M. Valls minējis daiļrunīgus skaitļus. «Trijos mēnešos kopš Parīzes uzbrukumiem policija ir pārmeklējusi 3289 mājokļus, aizturējusi 341 cilvēku, noteikusi mājas arestu 407 cilvēkiem un konfiscējusi 560 ieročus, no kuriem 42 bija izmantoti karadarbības zonās,» premjera sacīto citē Reuters. M. Valls atzinis, ka terorisma draudi joprojām pastāv, taču ārkārtas stāvoklis ļāvis identificēt un novērot simtiem cilvēku, kuri pēc karošanas Islāma valsts rindās Irākā vai Sīrijā atgriezušies Francijā. Ārkārtas stāvokli uzreiz pēc islāmistu radikāļu uzbrukumiem Francijas galvaspilsētā izsludināja F. Olands. Saskaņā ar likumu viņam bija tiesības to izsludināt vien uz 12 dienām, tāpēc jau novembrī prezidents vērsās pie parlamenta, kas pagarināja ārkārtas stāvokļa darbību vēl uz trim mēnešiem – līdz 26. februārim. Tagad valdība vēlas vēl triju mēnešu pagarinājumu.
Deutsche Welle atgādina, ka ārkārtas stāvokļa režīms nozīmē ne tikai iespējamas dokumentu pārbaudes uz Francijas robežām vai, piemēram, bagāžas pārbaudi Parīzes un citu pilsētu metro stacijās. Policijai un citām drošības struktūrām ir pilnvaras veikt kratīšanas mājokļos bez tiesas ordera, noteikt mājas arestu personām, kas tiek uzskatītas par potenciāli bīstamām, bez tiesas lēmuma bloķēt interneta resursus, kas varētu pamudināt uz terora aktu veikšanu, kā arī aizliegt demonstrācijas un mītiņus. Janvāra nogalē aptuveni 20 000 cilvēku Parīzē protestēja pret ārkārtas stāvokļa pagarināšanu, norādot, ka valdība to izmanto saviem mērķiem un ierobežo pilsoniskās brīvības. Interesanti, ka šādai nostājai, ko paudušas aptuveni 70 nevalstiskās organizācijas, piekrīt arī tādi cilvēktiesību aizstāvības smagsvari kā Amnesty International un Human Rights Watch.
«Ārkārtas stāvoklis ir izņēmuma gadījums, tas var tikt ieviests uz neilgu termiņu, un jābūt patiešām svarīgam iemeslam, lai to noteiktu,» sarunā ar AFP skaidrojis Amnesty International pārstāvis Marko Perolini – viņš atzīst, ka 13. novembrī patiešām bija iemesls noteikt ārkārtas stāvokli, bet pašlaik tāda vairs nav. Lai gan M. Valls, uzstājoties parlamentā, turpinājis žonglēt ar skaitļiem, apgalvojot, ka 2015. gadā Francijas drošības dienestiem izdevies novērst 15 plānotus terora aktus, viņam nācies atzīt, ka, pateicoties plašajiem reidiem, izjaukts tikai viens plānots uzbrukums – turklāt tā potenciālais veicējs pats bija publiski draudējis policijai, faktiski izsaucot uguni uz sevi. Valdības kritiķi norādījuši, ka gandrīz visi konfiscētie ieroči atrasti nevis pie potenciālajiem teroristiem, bet gan kriminālo aprindu pārstāvjiem, lielākoties narkotiku tirgotājiem. Viņu apkarošana, protams, nav nekas slikts, taču pret noziedzību būtu jācīnās, arī neieviešot ārkārtas stāvokli.
Vēl lielākas bažas rada tas, ka, aizbildinoties ar ārkārtas stāvokli, tiek ierobežota vārda un pulcēšanās brīvība. Piemēram, decembra sākumā, kad Parīzē notika starptautiskā klimata konference, tika aizliegtas zaļo protesta akcijas un mājas arests noteikts vairākiem desmitiem aktīvistu – toreiz policija paziņoja, ka tai nenāksies šķiest savus resursus demonstrantu izdzenāšanai un visus spēkus varēs veltīt cīņai pret teroristiem. Savukārt pagājušonedēļ Kalē tika aizliegta labējo spēku demonstrācija, kurā bija paredzēts paust negatīvo attieksmi pret nelegālo imigrāciju. Amnesty International Eiropas un Centrālāzijas nodaļas direktors Džons Dalhuizens intervijā Deutsche Welle uzsvēris, ka drošības dienestu un amatpersonu «papildu pilnvaras, kas netiek pienācīgi kontrolētas, novedušas pie plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem».
Tajā pašā laikā diskusijas par grozījumiem konstitūcijā joprojām ir ļoti asas, bet to rezultāts neprognozējams. Īsi pēc Parīzes terora aktiem F. Olands nāca klajā ar ierosinājumu atņemt Francijas pilsonību sadarbībā ar teroristiem pieķertiem cilvēkiem, kuriem ir dubultpilsonība. Toreiz šī ideja tika uztverta ar sajūsmu, taču tagad tai ir ne mazums pretinieku arī sociālistu rindās, bet tieslietu ministre Kristiāna Tobira, protestējot pret prezidenta nodomu, demonstratīvi atkāpusies no amata. Reuters norāda, ka aptuveni 5% Francijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 50 gadiem ir dubultpilsonība (vairumam no viņiem ir Francijas un kādas Ziemeļāfrikas valsts pases), un tiek paustas bažas, ka grozījumi konstitūcijā var tikt traktēti kā šo cilvēku diskriminācija. Taču tas ir oficiālais skaidrojums. Franču politologi vērš uzmanību uz kādu partijai svarīgāku iemeslu, kādēļ sociālisti varētu neatbalstīt sava prezidenta priekšlikumu. Beidzamajās vēlēšanās par šo partiju taču nobalsojuši gandrīz 80% musulmaņu, un, tā kā absolūts vairākums dubultpilsonības īpašnieku ir tieši šīs reliģijas sekotāji, daudzi sociālisti uzskata, ka nevajag viņus lieki noskaņot pret sevi.